Uz brīdi pazust dabā

Tāds bija biedrības «Abavas ielejas attīstības centrs» aicinājums un piedāvājums visas sezonas garumā. Izrādās, ka tepat līdzās, netērējot līdzekļus dārgām aviobiļetēm un ekskursijām, ir tādas mazas “nekurienes“, kurās Latvijas dabas vērtības ir kārtīgi apslēptas un kuras bez eksperta palīdzības reizēm nav atrodamas. 

Kā klintis lūkoja

Sestais un noslēdzošais pasākums šajā projektā, kas tapis ar «Latvijas vides aizsardzības fonda» atbalstu, bija pagājušajā nedēļas nogalē, 20. oktobrī. Iepriekš interesneti jau bija iespējuši pētīt sikspārņus Talsu pusē un izstaigāt Sabili, mācīties atpazīt augus purvā un izzināt dabas vērtības Imulas krastos, klausījušies dzeju un gleznojuši – daudz ko citu piedzīvojuši.

Šoreiz ceļš veda uz Rendas pusi, lai kur bija paredzēts iepazīties ar pavisam mežonīgo Abavu. Izrādās, ka, dodoties uz upes lejteci Kuldīgas virzienā, ir aplūkojamas šai pusē un Abavas krastos atrodamās lielākās klintis – Galmicu klintis, kas atrodas pie tāda paša nosaukuma mājām. Turpat arī Lejēju un Mežarāju klintis. Oficiālajos ceļvežos gan tās bieži pieminētas netiek un, lielākoties par tām priecāties iespējams tieši laivotājiem. Šoreiz tās atrast palīdzēja un par to veidošanos un citiem dabas objektiem ceļā pastāstīja dabas pētnieks un aizrautīgs vēsturnieks Andris Grīnbergs. Diena bija izdevusies, un ceļotājiem šī nieka sešus kilometrus garā distance dabā arī nešķita nogurdinoša, – stāsta pasākuma organizatore un biedrības «Abavas ielejas attīstības centrs» vadītāja Iveta Piese. Un, jau  atgriežoties Rendā, bija iespēja ekskursiju turpināt, ejot lūkot Īvandes ūdenskritumu.

Turpinājums sekos

Vēl pēc tam upes krasta krodziņā ekskursijas dalībnieki iestiprinājās, bet kultūras namā bija iespēja paskatīties uz to, kas šajā gadā piedzīvots – ir gan neskaitāmas fotogrāfijas, gan katram ceļojumam veltītas filmas. Kultūras devu, kas šogad arī ir pasākumu neatņemama sastāvdaļa, šoreiz sniedza Enriko Podnieks, kurš ir ne tikai mūziķis, bet arī iesaistīties aktīvistu izveidotajā kustībā «1836», kas apceļo Latviju tās robežas garumā. Nu jau tā Latviju apiet pa otram lāgam, un nedēļas nogalē kārta bijusi posmam Engures novada piekrastē. Kas pieredzēts un piedzīvots šajā pārgājienā – arī par to varēja uzzināt klātesošie. Tomēr, kā uzskata I. Piese, pasākuma pievienotā vērtība nav tikai iešana, bet vienlaikus arī apkārtnes un dabas izzināšana. Tādēļ jau nākamajā gadā, visticamāk, pārgājienu sērija turpināsies, jo, kā liecina dalībnieku skaits, cilvēkiem to vajag un tas ir interesanti. Tādēļ šobrīd – tuvojoties ziemas sezonai – ir īstais laiks, kad uzklausīt ieteikumus par to, kur gribētos doties tālāk. Bet pēc citiem pasākumu aprakstiem un pēdējām aktualitātēm var lūkot sociālo tīklu profilā «Abava vieno».

  Par klintīm

Šī teritorija ir izvietojusies Pieventas zemienē, Abavas senlejā, abos upes krastos. Dabas pieminekli veido trīs izteiksmīgi smilšakmens atsegumu posmi Abavas senlejā – upes abos krastos. Virzienā no augšteces uz leju pirmās ir Galmicu klintis upes kreisajā krastā, tad seko Lejēju klintis labajā krastā un lejasgalā atrodas Muižarāju klintis Abavas kreisajā krastā. Atsegumus veido vidējā devona Živetas stāva, Gaujas reģionālā stāva, iespējams, arī Burtnieku reģionālā stāva smilšakmeņi un mālieži. Atsegumu joslas kopējais garums ir 1600 m, ieskaitot vairākus pārtraukumus.

Atsegumi ir izvietojušies vairākos līmeņos – parasti ir 2 līmeņi – viens pie Abavas, otrs kraujas vidū līdz augšdaļai – smilšakmeņu atsegumi, bet tos atdala smilšainu un mālainu nogulumu slāņmija, kas pārsvarā ir noplūdusi, taču vietām joslas lejteces daļā atsedzas. Kopējais atsegumu augstums ir līdz 20 metriem.

Ielejā un gravās ir vairāki avoti, tai skaitā dzelzsavoti, kā arī avoti, kas izgulsnē avotkaļķus.

Šie ir vieni no samērā retajiem devona smilšakmeņu atsegumiem Kurzemē, augstākās klintis Abavas krastos. Ģeovieta ir devona stratigrāfijā nozīmīgs objekts, jo ir dažādi viedokļi par to, vai šeit atsedzas tikai devona Gaujas reģionālā stāva nogulumi, vai arī griezuma apakšējā daļa atbilst devona Burtnieku reģionālajam stāvam.

Liena Trēde,

NTZ 2018

Noslēdzies projekts “Tuvā nekuriene”

Sešos pasākumos ciklā “Tuvā nekuriene” iepazītas īpaši ainaviskas, īpaši aizsargājamas un ar radošiem cilvēkiem un stāstiem bagātas vietas dabas parkā “Abavas senleja” un dabas parkā “Talsu pauguraine”.  Projekta teritorija aptvēra trīs novadu teritorijas – Kandavas, Talsu un Kuldīgas.  Dalībnieki bija visdažādākā vecuma un no plašas apkārtnes – Rīga, Liepāja, Roja, Talsi, Tukums, Kandava, Sabile.

Katrā no pasākumiem bija iespēja iepazīt dabā redzamo uzklausot dažādu nozaru vides pētniekus, kā arī vietējos tradīciju un vēstures zinātājus. Pasākumu noslēgumā vienmēr bija kāds muzikāls/māksliniecisks priekšnesums.

 “Plaukstas lieluma pavasaris” notika 13.maijā Kandavā – iepazīta Kuršu pilskalna apkārtnes un Pūzurgravas bioloģiskā daudzveidība. “Vanagkalna mistērijas” notika 1.jūnijā Talsu un Mundigciema apkārtnē- iepazīta dabas resursu izmantošana, nakts dzīve  dabā, putnu un sikspārņu skaņas. “Ledus laikmeta pēdas” notika 13.jūlijā – iepazīta bioloģiskā daudzveidība, ieži un atsegumi Amulas upes lejtecē pie Kalnmuižas. “Čužu purva dārgumi”  notika 20.jūlijā Kandavā, Čužu purvā – iepazīta bioloģiskā daudzveidība un tās ietekme uz cilvēku. “Nakts Nekurienes vidū” notika 31.augustā Sabilē un tās apkārtnē – dabas un cilvēka līdzāspastāvēšana, vide kā iedvesmas avots. “Mežonīgā Abava” notika 20.oktobrī – iepazīta Abavas upes lejtece netālu no Kuldīgas, iežu atsegumi, ūdenskritumi un citas dabas vērtības Rendā.

Par katru pasākumu tika uzņemta reportāža un pasākumi tika fotografēti. Fotogrāfijas un filmas publicētas biedrības “Abavas ielejas attīstības centrs” sociālajos tīklu lapās facebook.com/abavavieno, facebook.com/abavasielejasattistibascentrs un draugiem.lv/abavasielejasattistibascentrs.

Projektu “Tuvā nekuriene” finansēja Latvijas vides aizsardzības fonds, Kandavas novada dome, Talsu novada pašvaldība, biedrība “Abavas ielejas attīstības centrs”.

Mežonīgā Abava

Sestdien, 20.oktobrī paredzēts cikla “Tuvā nekuriene” noslēguma pasākums. Iepazīsim vietas dabas parkā “Abavas senleja”, kur cilvēki parasti nestaigā un kur daba slēpj gan smilšu atsegumus, gan skaistas rudens ainavas. Tiekmaies pl.10.00 pie Rendas kultūras nama. Dabā redzamo skaidros pētnieks Andris Grīnbergs, vides gids Māris Lācis un Līga Aukšmuksta.

Pasākuma noslēgumā Rendas kultūras namā uzstāsies mūziķis un dabas pasākumu organizētājs Enriko Podnieks.

Projektu “Tuvā nekuriene” finansē Latvijas vides aizsradzības fonds, līdzfinansē Kandavas novada dome, Talsu novada pašvaldība, biedrība “Abavas ielejas attīstības centrs”.

Meklējot reto un skaisto

Viens no dabas aizsardzības galvenajiem uzstādījumiem – vērtīgākais un skaistākais ir tieši dažādībā. Un, kad izvērtē cilvēka darbības un darbošanās ievērojamo ietekmi uz visu, kas apkārt, dabas sargu ņemšanās ap kādu apdraudētu, reti sastopamu sugu nemaz vairs tik pārspīlēta vai nepamatota nešķiet! Bet kā to retumu un īpašo pazīt? Ir jāiet dabā, jāatrod un jāiepazīst! To arī šosezon, iepriekš aizsākto tradīciju turpinot, dara «Abavas ielejas attīstības centrs» (ar «Latvijas Vides aizsardzības fonda» atbalstu), aicinot interesentus doties dabā kopā ar ekspertiem.

Uzmanību – radioaktīvās zivis!

Jūlijā šādi piedzīvojumi bija pat divi. 13. jūlijā kopā ar ģeogrāfu Ivaru Strautnieku dabas interesenti varēja lauzt ceļu uz Amulas upes krasta atsegumiem, kas īpaši un pazīstami ar to, ka “iekonservējuši“ miljoniem gadu senu vēsturi. Tas ir periods vēl pirms ledus laikmeta, kad šīs puses upīšu vietā skalojās sekla jūriņa. Kā noteikt, ka smilšakmens sablīvējumi ir jūras dibens, ne kādreizējā tuksneša palieka? Par to liecina jau minētās fosilijas – pārakmeņojušās dažāda sugu bruņuzivis, tā sauktie pleckāji, kas pārstāv dzīvo radību kopienu bez mugurkauliem. Tās Amulas un Imulas krastā tiek uzietas gana bieži. I. Strautnieks gan visus “fosiliju medniekus” mudina būt uzmanīgiem. Pirmkārt, krasti mēdz ik pa laikam nobrukt, un tas var notikt arī brīdī, kamēr tam stāvi apakšā. Otrkārt, šādi senie ieži mēdz būt visai radioaktīvi. Nē, tie tumsā nespīd, taču zem spilvena likt vai kabatā nēsāt šādas fosilijas nav prāta darbs. Tas starp citu, atteicas arī uz akmeņiem, ko cilvēki mēdz vest mājās no ārzemju ceļojumiem…

 Pēc krastu iepazīšanas pārgājiena dalībniekiem bija iespēja izstaigāt dabas taku, kas sākas Kalnmuižas pakājē. Šajā gadījumā uzraksts «Bīstami!» nav nekāds pārspīlējums, jo takas noslēgumā ir nogāze, kas pievarama teju tupus-rāpus stāvoklī un daži neveikli soļi var neuzmanīgo nosūtīt lejā pa krauju. Tas varētu būt ne tikai sāpīgs, bet nelaimīga kritiena rezultātā pasākums, iespējams, arī ar letālu iznākumu…

Kad visu pārņem krūmi

Kalnmuižas pārgājienā, kā arī pasākumā pagājušā piektdienā, 20. jūlijā, ejot pa Čužu purvu, par visu zaļojošos pasauli – sākot ar kokiem un beidzot ar upi mīlošiem augiem, interesentiem stāstīt uzņēmās botāniķe Agnese Priede. Viņa uzskatāmi izskaidroja to, kāpēc bioloģiski vērtīgās pļavas, ar kurām var lepoties Abavas ieleja un tās dabas parks, nedrīkst atstāt pilnīgā savvaļā. Ja tās neappļauj (agrākos gados visas šīs teritorijas tika noganītas), bioloģiskā daudzveidība ar laiku samazinās. Rezultātā paliek tikai sausā zāle, kā arī pašas niknākās sugas, nu, piemēram, kazenāji un citi augi, kuru sēklas spējīgas izlauzties cauri biezajam kūlas slānim un pēc tam – pretī saulei. Interesanti, ka Čužu purva kaļķaino augsni iecienījuši stepēm raksturīgi augi, kur gan nav problēmu ar kokiem un krūmiem, kas Latvijā mēdz pārņemt visas neapkoptās teritorijas. Spilgts piemērs – mežs “apēdis“ arī Latvijas laikā izbūvētās sanatorijas drupas. Pašai ēkai no zemes virsas gan no zemes virsas piepalīdzējuši pazust paši kandavnieki, kas neļauj dažādiem pamestiem “būvmateriāliem” iet zudumā.               

***

Kad notiks nākamais pārgājiens, ko, kā noprotams, paredzēts veikt nakts, šobrīd vēl ir noslēpums, bet zināms – tas notiks Sabiles apkārtnē. Šīs sezonas pārgājienu noslēgums paredzēts 20. oktobrī, kad interesenti savukārt tiks aicināti uz Rendas pusi iepazīt «Abavas mežonību».

Liena Trēde       

NTZ 2018     

Par informācijas un vides pieejamību Abavas senlejā

Biedrība “Abavas ielejas attīstības centrs” jūlijā uzsāk projekta “Informācijas un vides pieejamība Abavas senlejā”  ieviešanu. To finansē Latvijas vides aizsardzības fonds un Kandavas novada dome.

Projekta laikā tiks īstenotas aktivitātes, kas paredzētas dabas parka “Abavas senleja” Dabas aizsardzības plānā – samazināt antropogēno slodzi bioloģiski vērtīgos zālājos, veicināt informācijas pieejamību par dabas parku “Abavas senleja”, papildināt un uzturēt dabas parka infrastruktūru.

Viens no galvenajiem uzdevumiem ir informācijas stendu atjaunošana Čužu purva takā un stāvlaukumā. Apmeklētāju ērtībai paredzēts izvietot Čužu purva stāvlaukumā biotualetes.

Lai informācija par dabas parku būtu pieejama gan interneta lietotājiem, gan drukāto izdevumu cienītājiem, paredzēts atjaunot mājas lapas www.senleja.lv izskatu, papildināt to ar noderīgu informāciju par dabas parku “Abavas senleja”, kā arī paredzēts izdot ceļvedi pa Abavas senleju.

Visa projekta laiku līdz pat nākamā gada oktobrim turpināsies biedrības agrākajos gados izveidoto dabas taku uzturēšanas darbi – tiks izvietotas norādes, atjaunoti pakāpieni, novākti pār takām pārkritušie koki un iznīcināti latvāņi taku maršrutā un gar Imulas upi.

Sekojiet līdzi biedrības aktivitātēm sociālajos tīklos – www.facebook.com/abavavieno.

Projekta vadītāja Iveta Piese

28396830

Tuvā nekuriene- izpēte turpinās

Projekta “Tuvā nekuriene” nākamie pasākumi Abavas senlejas dabas parkā “Ledus laikmeta pēdas” 13.jūlijā un “Čužu purva dārgumi” 20.jūlijā.

13.jūlijā pl.18.00 tiekamies Kalnmuižas pilī, Kandavas novadā. Kopā ar botāniķi Agnesi Pried un ģeogrāfu Ivaru Strautnieku iepazīsim maz zināmo Amulas upes ieleju, savas sajūtas izteiksim krāsās, nobeigumā baudīsim zupu pie ugunskura. Kopīga dziedāšana ar “Austras bērnu” Daci Meizeri. Dalība bez maksas.

20.jūlijā pl.18.00 tiekamies stāvlaukumā pie Čužu purva takas. Dabas dārgumus palīdzēs atklāt botāniķe Agnese Priede un kukaiņu pētnieks Vldemārs Spuņģis. Noslēgumā cienasts atpūtas vietā. Dabas iedvesmotu dzeju lasīs aktieris Kaspars Znotiņš. Dalība bez maksas.

Projektu “Tuvā nekuriene” finansē Latvijas vides aizsardzības fonds, līdzfinansē Kandavas novada domes, Talsu novada pašvaldība. Realizē biedrība “Abavas ielejas attīstības centrs”.

Vairāk informācijas www.facebook.com/AbavasIelejasAttistibasCentrs

Nakts ar putniem un sikspārņiem

Projekta “Tuvā nekuriene” ietvaros turpinām iepazīt īpaši aizsargājamās dabas teritorijas un iepazīt it kā tepat tuvu esošus un tai pašā laikā maz zināmas vietas.

Piektdien, 1.jūnija vakarā no Talsu tautas nama dosimies pārgājienā uz Talsu pauguraines dabas parku. Tas atrodas pie Talsu pilsētas robežām. Maršrutā iepazīsimies ar derīgo izrakteņu ieguvi Talces karjeros Mundigciemā.

Turpinājumā klausīsimies putnu dziesmās kopā ar ornitologu Ritvaru Rekmani un dosimies iepazīt dabas parku vēl tuvāk.  Vanagkalna apkārtne ir dažādu teiksmu apvīta un tās palīdzēs atklāt vietējie cilvēki, kas par tām zina vairāk.

Saules rietu plānots sagaidīt Kamparkalnā, kur ir skatu tornis un paveras brīnišķīga ainava. Līdz ar tumsas iestāšanos kopā ar pētnieku Viesturu Vintuli dosimies sikspārņu meklējumos un klausīsimies viņu radītās skaņas.

Atgriešanās Talsos ap pusnakti.

Pasākumam var pievienoties jebkurā laikā un vietā. Dalība bez maksas.

Pārgājiena kopgarums ap 12 km.

Projektu “Tuvā nekuriene” finansē Latvijas vides aizsardzības fonds, līdzfinansē Talsu novada pašvaldība,  realizē biedrība “Abavas ielejas attīstības centrs”.

Projekta vadītāja Iveta Piese

Tel.28396830

Dabā un Abavas senlejā

Saulainā nedēļas nogale vilināt vilināja doties dabā. Un tie, kuri varbūt paši nevarēja izvēlēties gala mērķi vai arī vēlējās pastaigu ar pievienoto vērtību – dabas pētnieku stāstu un koncertu – varēja doties Abavas senlejas virzienā, jkur nedēļas nogalē norisinājās pat divas pārgājienu tūres. 

Māmiņdienas «Ainavu tūre»

Tā, sestdien, 12.maija uz ģimeņu tūri Imulas upes ielejā, Buses pilskalna apkārtnē, aicināja Latvijas Dabas fonds, kurš īsteno projektu «Dodies ainavās!»  (Projektu finansē Latvijas vides aizsardzības fonds). Atsaucība bija gana liela un pasākumam pievienojās vairāk nekā 70 lieli un mazi pārgājienā gājēji no dažādām Latvijas pilsētām. Pastaiga tiem, kuri ieraduši būt dabā, nebija pārlieku nogurdinoša un daži pat sprieda – ar nelielu aizķeršanos, maršruts būtu izejams jeb izbraucams pat ar bērnu ratiņiem, kaut sākumā bija brīdināts, ka tas varētu būt arī neiespējami. Par apkārtnes ainavām un apskates vērtiem objektiem, to skaitā krasta atsegumiem vairāk pastāstīja vides gide Iveta Piese, ko ar saviem stāstiem papildināja arī Ivars Busenbergs (viens no brāļiem, kurš tur rūpi par pilskalnu). Savukārt sīkbūtņu pētnieka Voldemāra Spuņģa vadībā varēja pats iejusties eksperta ādā un pļavā “sazvejotos“ kukainīšu kārtīgi aplūkot. Bet «Ainavu tūres» noslēgumā varēja baudīt siltu zupu un Māmiņdienas koncertu Imulas upes krastā, ko bija sagatavojis dziesminieks Kārlis Kazāks.    

 Pa kalniem un lejām – uz Pūzurgravu

Savukārt  svētdien, 13. maijā, notika «Plaukstas lieluma pavasaris» –  pārgājiens, uz kuru devās tie, kuri vēlējās it kā pavisam ikdienišķās lietās saskatīt kaut ko īpašu – starp it kā pavisam neciliem pļavas augiem atrast tos īpašos – retos un aizsargājamos. Šādu iespēju dabas mīļotājiem deva biedrības «Abavas senlejas attīstības centra» realizētais Latvijas vides aizsardzības fonda projekts «Tuvā nekuriene».  

It kā pēc kilometrāžas ne tik garais pārgājiens sākās Kuršu pilskalnā un jau tur – atejot tik pāris soļu no stāvlaukuma, botāniķe Agnese Priede pārgājiena dalībniekiem parādīja pirmos pļavas augus, kas esot indikators tam, ka šī ir dabīgā pļava. Daudzi gan uzskatot, ka tur, kur aug pienene, tā ir īstākā un skaistākā pļava, bet patiesībā pienenes augot pļavās, kur cilvēka darbības rezultātā daudziem dabīgo pļavu augiem jau vairs nav iespējams izdzīvot.

Kāpšana pilskalnā un pēc tam arī pārējos pauguros nebija viegla, jo saule karsēja tā, it kā būtu pats vasaras vidus. Bet tas šim pārgājienam bija izdevīgi, jo, kā pastāstīja A. Priede, šis esot ļoti interesants laiks, kad augi, kuriem jāzied vēlāk, jau ziedot kopā ar agrākajiem pavasara augiem, un tāpēc šī esot unikāla iespēja tos ieraudzīt kopā.

 Var atrast un ieraudzīt 16 aizsargājamu sugu augus

Pa kalniņiem augšā un atkal lejā – daudz informācijas par tur atrodošajiem augiem, un nonācām līdz brīvdienu mājai «Jaunkrastmaļi», kur saimnieko Līga Aukšmuksta. Mazliet pavēnī atveldzējušies un atsvaidzinājuši zināšanas par redzētajiem augiem – aizpildot krustvārdu mīklu, devāmies uz Pūzurgravu, kurā atrodoties 22 retas un aizsargājamās augu sugas. Bet A. Priede piebilda, ka šobrīd reāli ieraudzītas esot 16 no tām.

Pūzurgravā ir vairāki avoti, kuru aukstās ūdens tērcītes gravu daudzviet pārveido dūksnājā. Tādēļ šī esot unikāla vieta, kurā varot sastapt gan kaļķaino pļavu augus, gan purva un arī meža augus, jo tikai pirms desmit gadiem še sākušies gravas attīrīšanas darbi no meža audzes. Lai pārgājiens būtu vēl interesantāks, tā dalībniekiem tika dots uzdevums atrast astoņus augus.

Jau pārgājiena sākumā tika pieteikts, lai brienam uzmanīgi, jo ik uz soļa esot iespējamība sabradāt kādu retu augu sugu. Un jā, kad nonācām uz taciņas, kam blakus saimniece Līga iepriekšējā dienā bija saskaitījusi 40 dzegužpirkstītes, visa grupa tika novirzīta soļošanā pa pļavu.

Kājas dažam piebristas ar dubļiem, kādam ērce nocelta no kājas, bet visi laimīgi un daudz informācijas sasmēlušies nonāca atpakaļ brīvdienu mājā, kur izrīcības turpinājās radošajā sfērā.

Katram savs ozols un  skaista mūzika   

Pēc pārgājiena mazliet ievilkuši elpu visi tika aicināti uz sava ozola radīšanu. Un šoreiz tā bija unikāla iespēja uz papīra lapas ar mālu izveidot mākslas darbu. To īpaši izbaudīja jaunākie pārgājiena dalībnieki, jo mammas ļāva izpausties no sirds patikas.

Pēc kārtīga darba un daudz svaiga gaisa ir arī jāieturas, un arī par to bija padomāts. No plašā lauku labumu piedāvājuma mazo iecienītākie bija rabarberi ar cukuru… Bet nobeigumā visus priecēja Lienes Grosas dziedājums un akordeona spēle, kurā klausoties, varēja novērtēt skaisto Kandavas apkārtni un tur sastopamos augus L. Aukšmukstas fotogrāfijās.

Liena Trēde, Baiba Reinsone

Projektu finansē Latvijas vides aizsardzības fonds, Talsu novada pašvaldība, Kanavas novada dome, Abavas ielejas attīstības centrs.

Kaimiņš ierauga kaimiņu un arī Abavu.

Šajā pavasarī ievu un ābeļu ziedēšanas laikā Sabile izskatās tik skaista kā vēl nekad. To ir pamanījuši tūristi, kas brauc cauri pilsētai. Viņi var tikai pateikt, ka ir kaut kas mainījies….bet kas – to pirmajā mirklī nesaprot.

Ilgus gadus Sabiles labā krastā dzīvojošie neredzēja, kas notiek upes pretējā krastā dēļ biezi sakuplojušajiem krūmiem un kokiem. Zālāji, kurus senāk izmantoja par ganībām vai mazdārziņiem,  daudzus gadus nebija apsaimniekoti un pamazām pārvētās par džungļiem, kur savu dzīvi plaši izvērsa bebri.

Kopumā Sabilē Abavas upes labajā krastā pretī bijušajai slimnīcai un kreisajā krastā, kur Ēģipte un zirgu ceļš uz Zviedru cepuri, šajā ziemā tika attīrīti no krūmiem un kokiem 36,4 ha potenciāli bioloģiski vērtīgo zālāju, daļā no tiem veicot pirmreizējo pļaušanu.

Labi šajā ainavā iederētos aitas vai govis. Tās arī veicinātu zālāju turpmāko saglabāšanos.

Biedrības “Abavas ielejas attīstības centrs” ideju par Sabiles centra attīrīšanu no krūmiem un aizauguma 2017.gadā atbalstīja Latvijas vides aizsardzības fonds un Talsu novada pašvaldība piešķirot finansējumu projektam “Dabas aizsardzības plāna ieviešana Abavas senlejā”. Tā laikā ir paredzēts attīrīt no aizauguma potenciāli vērtīgos zālājus arī Kandavas pilsētā un to projekta daļu līdzfinansē Kandavas novada dome.

Krūmu zāģēšana izrādījās sarežģītāka, nekā sākumā izskatījās. Kā neparedzēts apstāklis jāatceras visu ziemu pārplūdusī Abavas upe. Aktīvi attīrīšanas darbos iesaistījās arī bebri, kas steidzās celt savus dambjus. Liels paldies jāsaka visiem iedzīvotājiem, kas aktīvi piedalījās darbu uzraudzīšanā un izteica savu viedokli. Projekta realizācijā iesaistījās arī pārstāvji un eksperti no Dabas aizsardzības pārvaldes, kas konsultēja, kā un ko labāk vajadzētu darīt, lai sasniegtu mērķi. Jāatzīstas, ka projekta rezultāts ir par labu zālājiem un tai pašā laikā ir saudzēti atsevišķi koku puduri un krūmi, kas rudenī padara Abavas senleju krāsaināku.

Apbēdināti varētu būt tie iedzīvotāji, kas bija pieraduši savus atkritumus izgāzt pie krūmiem, pārejot tikai pāri ceļam…

Turpmākajos gados zālāju uzturēšanu – atvašu un zāles pļaušanu, ir apņēmusies veikt pašvaldība par saviem līdzekļiem.

Projekta “Dabas aizsardzības plāna ieviešana Abavas senlejā” mērķis ir īstenot dabas parka “Abavas senleja” teritorijas apsaimniekošanas ilgtermiņa mērķi – saglabāt dabas parka ainavisko un kultūrvēsturisko vērtību, kā arī bioloģisko daudzveidību, uzlabojot mežu, zālāju, purvu un saldūdens, atsegumu biotopu kvalitāti un, veicinot daudzveidīgās augu, putnu bezmugurkaulnieku, sikspārņu un citu sugu, kā arī to dzīvotņu saglabāšanas ilglaicību, vienlaikus nodrošinot arī izglītošanas un audzināšanas funkciju izpildi, teritorijas attīstību un iedzīvotāju labklājības līmeņa celšanos.

Dabas parka “Abavas senleja” dabas aizsardzības plānā izvirzīti teritorijas apsaimniekošanas mērķi turpmākajam 12 gadu periodam, nosakot konkrētus darba uzdevumus un veicamos pasākumus. Dabas aizsardzības plāna izstrādes laikā tika ņemts vērā teritorijas pašreizējais stāvoklis, pastāvošie draudi teritorijai raksturīgas bioloģiskās daudzveidības saglabāšanai un citi faktori.

Primāri svarīga ir bioloģiski vērtīgo zālāju apsaimniekošana, lai tos saglabātu un uzturētu labā kvalitātē. Šobrīd dabas parka zālāji ievērojamās platībās ir aizauguši un netiek atbilstoši apsaimniekoti, vai arī tiek apsaimniekoti pārāk intensīvi Realizējot dabas aizsardzības plānā noteiktos biotopu un sugu apsaimniekošanas pasākumus, tiks nodrošināts labvēlīgs aizsardzības statuss aizsargājamo un tipisko augu un dzīvnieku sugu populācijām, vienlaikus pieļaujot teritoriju izmantot rekreācijai, ciktāl tas nav pretrunā ar dabas aizsardzības mērķiem.

Projekta vadītāja Iveta Piese

Projektu finansē Latvijas vides aizsardzības fonds, Talsu novada pašvaldība, Kanavas novada dome.

Tuvā nekuriene Abavas senlejas un Talsu pauguraines dabas parkos

Pirmais pasākums  ciklā “Tuvā nekuriene” ar nosaukumu “Plaukstas lieluma pavasaris” notiks svētdien, 13.maijā plkst.12.00 Kandavā. Pulcēšanās pie Kuršu pilskalna, tautā saukta arī par Velna gultu. Uzkāpjot pilskalnā paveras brīnišķīgs skats un tā ir vislabākā vieta, lai sāktu iepazīt Abavas senlejas dabas parku.

Kopā ar vides eksperti, botāniķi Agnesi Priedi iepazīsim blakus esošās Pūzurgravas augus un biotopus. Pašiem uzmanīgākajiem klausītājiem varbūt būs iespēja ieraudzīt kaut ko pavisam retu un unikālu. Turpinājumā skaņu, krāsu un garšu baudīšana brīvdienu mājā “Jaunkrastmaļi”, kas arī atrodas Pūzurgravā. Šī vieta ir lielisks piemērs, kā iekopt īpašumu dabas parkā saglabājot un vairojot bioloģisko daudzveidību. Pasākums ir bez maksas un aicināti visa vecuma dabas mīļotāji, var ņemt līdzi savu piknika groziņu.

Pasākumu kopumu “Tuvā nekuriene” paredzēts realizēt trīs novadu – Kandavas, Talsu, Kuldīgas novadu teritorijās un divās īpaši aizsargājamās teritorijās dabas parkā “Abavas senleja” un dabas parkā “Talsu pauguraine”. Šis teritorijas vieno līdzīgas ainaviskās un bioloģiskās vērtības, atrašanas salīdzinoši netālu vienai no otras un jau senāk citos projektos izveidojusies sadarbība dabas aizsardzībā ieinteresēto cilvēku un  nevalstisko organizāciju līmenī.

Vairāk informācijas par visu pasākumu norises vietām un laikiem meklējiet www.facebook.com/abavasielejasattistibascentrs vai www.facebook.com/abavavieno lapās.

Biedrība “Abavas ielejas attīstības centrs” aicina šajā gadā sešos pārgājienos iepazīt dabas procesus kopā ar vides ekspertiem un nozares speciālistiem reizē arī ieklausoties, aptaustot un arī izstaigājot neparastas vietas tepat tuvu lielceļiem, bet kur parastie tūrisma maršruti neved. Par tām vietām ir dzirdēti nostāsti, ir redzēti citu uzņemtie attēli, bet nav saprotams, kur tās īsti atrodas un vai tur tā var iet.

Dabas parki “Abavas senleja” un “Talsu pauguraine” ir īstas dārgumu krātuves dabas mīlētājiem – dziļas upju ielejas, kalni un lejas, pasaulē novērtēta īpaši aizsargājamo augu un visu dzīvo radību daudzveidība. Ja Latvijā ir vietas, kur kaut kas vairs palicis tikai atmiņās, tad te viss vēl ir – zied un kustās.

Projekta mērķis ir regulāru pasākumu cikla “Tuvā nekuriene” aktivitātēs vienkārši, mūsdienīgi un saprotami izglītot par dabas un bioloģiskās daudzveidības saglabāšanas nepieciešamību apvienojot dažādu dabas ekspertu zinātniski pamatoto informāciju, zemju īpašnieku biotopu apsaimniekošanas pieredzi un radošu personību skaņas un vizuālās mākslas darbu veidoto noskaņu,

Projekts tiks īstenots, lai ieviestu dabas parka “Abavas senleja” un dabas parka “Talsu pauguraine” dabas aizsardzības plānos noteikto “Sabiedrības informēšana un izglītošanas mērķi” un nodrošinātu labvēlīgu aizsardzības statusu aizsargājamo un tipisko augu un dzīvnieku sugu populācijām, vienlaikus ļaujot teritoriju izmantot rekreācijai un tūrisma attīstībai.

Saskaņā ar dabas parka “Abavas senleja” dabas aizsardzības plānu no 2016 līdz 2028.gadam, teritorijas apsaimniekošanas ilgtermiņa mērķis ir saglabāt dabas parka ainavisko un kultūrvēsturisko vērtību, kā arī bioloģisko daudzveidību, uzlabojot meža, zālāju, purvu un saldūdens, atsegumu biotopu kvalitāti un, veicinot daudzveidīgās augu, putnu, bezmugurkaulnieku, sikspārņu un citu sugu, kā arī to dzīvotņu saglabāšanas ilglaicību, vienlaikus nodrošinot arī izglītošanas un audzināšanas funkciju izpildi, teritorijas attīstību un iedzīvotāju labklājības līmeņa celšanos.

Dabas parkā “Abavas senleja” konstatētie 28 biotopi ir mājvieta neskaitāmām retām un īpaši aizsargājamām putnu sugām, piemēram, meža balodim, baltmugurdzenim, trīspirkstu dzenim un vakarlēpim, zīdītājdzīvniekiem (t.sk. sikspārņu) un ļoti daudzām bezmugurkaulnieku sugām. Ņemot vērā, ka dabas parkā ir noteikti 8 dažādi zālāju biotopu veidi un divi krūmāju biotopu veidi ievērojamās platībās, šeit ir sastopama vērienīga floras bagātība, kas raksturīga tikai dažām upju ielejām Latvijā.

Ņemot vērā lielo īpaši aizsargājamo biotopu un sugu dzīvotņu koncentrēšanos dabas parka teritorijā, to nozīmi ES retu un izzūdošu sugu un biotopu aizsardzības kontekstā, dabas parks neapšaubāmi ir atzīstams par būtiski nozīmīgu teritoriju bioloģiskās daudzveidības saglabāšanā Latvijā. Kā nozīmīga vērtība būtu jāmin zālāju, kā arī meža biotopu daudzveidība, kvalitāte un tajos esošo reto bezmugurkaulnieku, augu un putnu sugu daudzveidība, galvenokārt, ievērojamais ES nozīmes sugu skaits, Abavas ielejai raksturīgā floras daudzveidība, kā arī lielo plēsīgo putnu klātbūtne.

Dabas parka “Talsu pauguraine” teritorija izveidota, lai aizsargātu vienu no Ziemeļkurzemes dabas apstākļu ziņā  daudzveidīgākajiem apvidiem ar izteikti paugurainu reljefu un vairākiem nelieliem, bet dziļiem ezeriem, kā arī teritorijas izcilo ainavu un aizsargājamās augu un dzīvnieku sugas.

Viena no teritorijas dabas aizsardzības prioritātēm ir dabas parka iedzīvotāju, zemju  īpašnieku un sabiedrisko organizāciju informēšana par dabas parkā  esošajām vērtībām, kā  arī  ekonomiskajām iespējām, ko sniedz īpaši aizsargājamās dabas teritorijas statuss. Dabas parka “Talsu pauguraine” dabas aizsardzības plāns izstrādāts laikam no 2014. līdz 2024.gadam.

Projekta mērķauditorija ir īpaši aizsargājamo teritoriju zemju īpašnieki, uzņēmēji, tūrisma produktu veidotāji, kā arī aktīvi, videi draudzīgi atpūtnieki no citām apdzīvotām vietām Latvijā.

Projekta aktivitātes notiks vietās, kas līdz šim ir maz izmantotas organizējot vides izglītības pasākumus un tāpēc būs interesantas arī daudziem pastāvīgiem pasākumu apmeklētājiem.

Projektu “Tuvā nekuriene” finasē Latvijas vides aizsardzības fonds, realize biedrība “Abavas ielejas attīstības centrs”.

Projekta vadītāja Iveta Piese,

aiac@inbox.lv, tel.28396830