Noslēdzies projekts “Tuvā nekuriene”
Sešos pasākumos ciklā “Tuvā nekuriene” iepazītas īpaši ainaviskas, īpaši aizsargājamas un ar radošiem cilvēkiem un stāstiem bagātas vietas dabas parkā “Abavas senleja” un dabas parkā “Talsu pauguraine”. Projekta teritorija aptvēra trīs novadu teritorijas – Kandavas, Talsu un Kuldīgas. Dalībnieki bija visdažādākā vecuma un no plašas apkārtnes – Rīga, Liepāja, Roja, Talsi, Tukums, Kandava, Sabile.
Katrā no pasākumiem bija iespēja iepazīt dabā redzamo uzklausot dažādu nozaru vides pētniekus, kā arī vietējos tradīciju un vēstures zinātājus. Pasākumu noslēgumā vienmēr bija kāds muzikāls/māksliniecisks priekšnesums.
“Plaukstas lieluma pavasaris” notika 13.maijā Kandavā – iepazīta Kuršu pilskalna apkārtnes un Pūzurgravas bioloģiskā daudzveidība. “Vanagkalna mistērijas” notika 1.jūnijā Talsu un Mundigciema apkārtnē- iepazīta dabas resursu izmantošana, nakts dzīve dabā, putnu un sikspārņu skaņas. “Ledus laikmeta pēdas” notika 13.jūlijā – iepazīta bioloģiskā daudzveidība, ieži un atsegumi Amulas upes lejtecē pie Kalnmuižas. “Čužu purva dārgumi” notika 20.jūlijā Kandavā, Čužu purvā – iepazīta bioloģiskā daudzveidība un tās ietekme uz cilvēku. “Nakts Nekurienes vidū” notika 31.augustā Sabilē un tās apkārtnē – dabas un cilvēka līdzāspastāvēšana, vide kā iedvesmas avots. “Mežonīgā Abava” notika 20.oktobrī – iepazīta Abavas upes lejtece netālu no Kuldīgas, iežu atsegumi, ūdenskritumi un citas dabas vērtības Rendā.
Par katru pasākumu tika uzņemta reportāža un pasākumi tika fotografēti. Fotogrāfijas un filmas publicētas biedrības “Abavas ielejas attīstības centrs” sociālajos tīklu lapās facebook.com/abavavieno, facebook.com/abavasielejasattistibascentrs un draugiem.lv/abavasielejasattistibascentrs.
Projektu “Tuvā nekuriene” finansēja Latvijas vides aizsardzības fonds, Kandavas novada dome, Talsu novada pašvaldība, biedrība “Abavas ielejas attīstības centrs”.
Mežonīgā Abava
Sestdien, 20.oktobrī paredzēts cikla “Tuvā nekuriene” noslēguma pasākums. Iepazīsim vietas dabas parkā “Abavas senleja”, kur cilvēki parasti nestaigā un kur daba slēpj gan smilšu atsegumus, gan skaistas rudens ainavas. Tiekmaies pl.10.00 pie Rendas kultūras nama. Dabā redzamo skaidros pētnieks Andris Grīnbergs, vides gids Māris Lācis un Līga Aukšmuksta.
Pasākuma noslēgumā Rendas kultūras namā uzstāsies mūziķis un dabas pasākumu organizētājs Enriko Podnieks.
Projektu “Tuvā nekuriene” finansē Latvijas vides aizsradzības fonds, līdzfinansē Kandavas novada dome, Talsu novada pašvaldība, biedrība “Abavas ielejas attīstības centrs”.
Par informācijas un vides pieejamību Abavas senlejā
Biedrība “Abavas ielejas attīstības centrs” jūlijā uzsāk projekta “Informācijas un vides pieejamība Abavas senlejā” ieviešanu. To finansē Latvijas vides aizsardzības fonds un Kandavas novada dome.
Projekta laikā tiks īstenotas aktivitātes, kas paredzētas dabas parka “Abavas senleja” Dabas aizsardzības plānā – samazināt antropogēno slodzi bioloģiski vērtīgos zālājos, veicināt informācijas pieejamību par dabas parku “Abavas senleja”, papildināt un uzturēt dabas parka infrastruktūru.
Viens no galvenajiem uzdevumiem ir informācijas stendu atjaunošana Čužu purva takā un stāvlaukumā. Apmeklētāju ērtībai paredzēts izvietot Čužu purva stāvlaukumā biotualetes.
Lai informācija par dabas parku būtu pieejama gan interneta lietotājiem, gan drukāto izdevumu cienītājiem, paredzēts atjaunot mājas lapas www.senleja.lv izskatu, papildināt to ar noderīgu informāciju par dabas parku “Abavas senleja”, kā arī paredzēts izdot ceļvedi pa Abavas senleju.
Visa projekta laiku līdz pat nākamā gada oktobrim turpināsies biedrības agrākajos gados izveidoto dabas taku uzturēšanas darbi – tiks izvietotas norādes, atjaunoti pakāpieni, novākti pār takām pārkritušie koki un iznīcināti latvāņi taku maršrutā un gar Imulas upi.
Sekojiet līdzi biedrības aktivitātēm sociālajos tīklos – www.facebook.com/abavavieno.
Projekta vadītāja Iveta Piese
28396830
Tuvā nekuriene- izpēte turpinās
Projekta “Tuvā nekuriene” nākamie pasākumi Abavas senlejas dabas parkā “Ledus laikmeta pēdas” 13.jūlijā un “Čužu purva dārgumi” 20.jūlijā.
13.jūlijā pl.18.00 tiekamies Kalnmuižas pilī, Kandavas novadā. Kopā ar botāniķi Agnesi Pried un ģeogrāfu Ivaru Strautnieku iepazīsim maz zināmo Amulas upes ieleju, savas sajūtas izteiksim krāsās, nobeigumā baudīsim zupu pie ugunskura. Kopīga dziedāšana ar “Austras bērnu” Daci Meizeri. Dalība bez maksas.
20.jūlijā pl.18.00 tiekamies stāvlaukumā pie Čužu purva takas. Dabas dārgumus palīdzēs atklāt botāniķe Agnese Priede un kukaiņu pētnieks Vldemārs Spuņģis. Noslēgumā cienasts atpūtas vietā. Dabas iedvesmotu dzeju lasīs aktieris Kaspars Znotiņš. Dalība bez maksas.
Projektu “Tuvā nekuriene” finansē Latvijas vides aizsardzības fonds, līdzfinansē Kandavas novada domes, Talsu novada pašvaldība. Realizē biedrība “Abavas ielejas attīstības centrs”.
Vairāk informācijas www.facebook.com/AbavasIelejasAttistibasCentrs
Nakts ar putniem un sikspārņiem
Projekta “Tuvā nekuriene” ietvaros turpinām iepazīt īpaši aizsargājamās dabas teritorijas un iepazīt it kā tepat tuvu esošus un tai pašā laikā maz zināmas vietas.
Piektdien, 1.jūnija vakarā no Talsu tautas nama dosimies pārgājienā uz Talsu pauguraines dabas parku. Tas atrodas pie Talsu pilsētas robežām. Maršrutā iepazīsimies ar derīgo izrakteņu ieguvi Talces karjeros Mundigciemā.
Turpinājumā klausīsimies putnu dziesmās kopā ar ornitologu Ritvaru Rekmani un dosimies iepazīt dabas parku vēl tuvāk. Vanagkalna apkārtne ir dažādu teiksmu apvīta un tās palīdzēs atklāt vietējie cilvēki, kas par tām zina vairāk.
Saules rietu plānots sagaidīt Kamparkalnā, kur ir skatu tornis un paveras brīnišķīga ainava. Līdz ar tumsas iestāšanos kopā ar pētnieku Viesturu Vintuli dosimies sikspārņu meklējumos un klausīsimies viņu radītās skaņas.
Atgriešanās Talsos ap pusnakti.
Pasākumam var pievienoties jebkurā laikā un vietā. Dalība bez maksas.
Pārgājiena kopgarums ap 12 km.
Projektu “Tuvā nekuriene” finansē Latvijas vides aizsardzības fonds, līdzfinansē Talsu novada pašvaldība, realizē biedrība “Abavas ielejas attīstības centrs”.
Projekta vadītāja Iveta Piese
Tel.28396830
Kaimiņš ierauga kaimiņu un arī Abavu.
Šajā pavasarī ievu un ābeļu ziedēšanas laikā Sabile izskatās tik skaista kā vēl nekad. To ir pamanījuši tūristi, kas brauc cauri pilsētai. Viņi var tikai pateikt, ka ir kaut kas mainījies….bet kas – to pirmajā mirklī nesaprot.
Ilgus gadus Sabiles labā krastā dzīvojošie neredzēja, kas notiek upes pretējā krastā dēļ biezi sakuplojušajiem krūmiem un kokiem. Zālāji, kurus senāk izmantoja par ganībām vai mazdārziņiem, daudzus gadus nebija apsaimniekoti un pamazām pārvētās par džungļiem, kur savu dzīvi plaši izvērsa bebri.
Kopumā Sabilē Abavas upes labajā krastā pretī bijušajai slimnīcai un kreisajā krastā, kur Ēģipte un zirgu ceļš uz Zviedru cepuri, šajā ziemā tika attīrīti no krūmiem un kokiem 36,4 ha potenciāli bioloģiski vērtīgo zālāju, daļā no tiem veicot pirmreizējo pļaušanu.
Labi šajā ainavā iederētos aitas vai govis. Tās arī veicinātu zālāju turpmāko saglabāšanos.
Biedrības “Abavas ielejas attīstības centrs” ideju par Sabiles centra attīrīšanu no krūmiem un aizauguma 2017.gadā atbalstīja Latvijas vides aizsardzības fonds un Talsu novada pašvaldība piešķirot finansējumu projektam “Dabas aizsardzības plāna ieviešana Abavas senlejā”. Tā laikā ir paredzēts attīrīt no aizauguma potenciāli vērtīgos zālājus arī Kandavas pilsētā un to projekta daļu līdzfinansē Kandavas novada dome.
Krūmu zāģēšana izrādījās sarežģītāka, nekā sākumā izskatījās. Kā neparedzēts apstāklis jāatceras visu ziemu pārplūdusī Abavas upe. Aktīvi attīrīšanas darbos iesaistījās arī bebri, kas steidzās celt savus dambjus. Liels paldies jāsaka visiem iedzīvotājiem, kas aktīvi piedalījās darbu uzraudzīšanā un izteica savu viedokli. Projekta realizācijā iesaistījās arī pārstāvji un eksperti no Dabas aizsardzības pārvaldes, kas konsultēja, kā un ko labāk vajadzētu darīt, lai sasniegtu mērķi. Jāatzīstas, ka projekta rezultāts ir par labu zālājiem un tai pašā laikā ir saudzēti atsevišķi koku puduri un krūmi, kas rudenī padara Abavas senleju krāsaināku.
Apbēdināti varētu būt tie iedzīvotāji, kas bija pieraduši savus atkritumus izgāzt pie krūmiem, pārejot tikai pāri ceļam…
Turpmākajos gados zālāju uzturēšanu – atvašu un zāles pļaušanu, ir apņēmusies veikt pašvaldība par saviem līdzekļiem.
Projekta “Dabas aizsardzības plāna ieviešana Abavas senlejā” mērķis ir īstenot dabas parka “Abavas senleja” teritorijas apsaimniekošanas ilgtermiņa mērķi – saglabāt dabas parka ainavisko un kultūrvēsturisko vērtību, kā arī bioloģisko daudzveidību, uzlabojot mežu, zālāju, purvu un saldūdens, atsegumu biotopu kvalitāti un, veicinot daudzveidīgās augu, putnu bezmugurkaulnieku, sikspārņu un citu sugu, kā arī to dzīvotņu saglabāšanas ilglaicību, vienlaikus nodrošinot arī izglītošanas un audzināšanas funkciju izpildi, teritorijas attīstību un iedzīvotāju labklājības līmeņa celšanos.
Dabas parka “Abavas senleja” dabas aizsardzības plānā izvirzīti teritorijas apsaimniekošanas mērķi turpmākajam 12 gadu periodam, nosakot konkrētus darba uzdevumus un veicamos pasākumus. Dabas aizsardzības plāna izstrādes laikā tika ņemts vērā teritorijas pašreizējais stāvoklis, pastāvošie draudi teritorijai raksturīgas bioloģiskās daudzveidības saglabāšanai un citi faktori.
Primāri svarīga ir bioloģiski vērtīgo zālāju apsaimniekošana, lai tos saglabātu un uzturētu labā kvalitātē. Šobrīd dabas parka zālāji ievērojamās platībās ir aizauguši un netiek atbilstoši apsaimniekoti, vai arī tiek apsaimniekoti pārāk intensīvi Realizējot dabas aizsardzības plānā noteiktos biotopu un sugu apsaimniekošanas pasākumus, tiks nodrošināts labvēlīgs aizsardzības statuss aizsargājamo un tipisko augu un dzīvnieku sugu populācijām, vienlaikus pieļaujot teritoriju izmantot rekreācijai, ciktāl tas nav pretrunā ar dabas aizsardzības mērķiem.
Projekta vadītāja Iveta Piese
Projektu finansē Latvijas vides aizsardzības fonds, Talsu novada pašvaldība, Kanavas novada dome.
Tuvā nekuriene Abavas senlejas un Talsu pauguraines dabas parkos
Pirmais pasākums ciklā “Tuvā nekuriene” ar nosaukumu “Plaukstas lieluma pavasaris” notiks svētdien, 13.maijā plkst.12.00 Kandavā. Pulcēšanās pie Kuršu pilskalna, tautā saukta arī par Velna gultu. Uzkāpjot pilskalnā paveras brīnišķīgs skats un tā ir vislabākā vieta, lai sāktu iepazīt Abavas senlejas dabas parku.
Kopā ar vides eksperti, botāniķi Agnesi Priedi iepazīsim blakus esošās Pūzurgravas augus un biotopus. Pašiem uzmanīgākajiem klausītājiem varbūt būs iespēja ieraudzīt kaut ko pavisam retu un unikālu. Turpinājumā skaņu, krāsu un garšu baudīšana brīvdienu mājā “Jaunkrastmaļi”, kas arī atrodas Pūzurgravā. Šī vieta ir lielisks piemērs, kā iekopt īpašumu dabas parkā saglabājot un vairojot bioloģisko daudzveidību. Pasākums ir bez maksas un aicināti visa vecuma dabas mīļotāji, var ņemt līdzi savu piknika groziņu.
Pasākumu kopumu “Tuvā nekuriene” paredzēts realizēt trīs novadu – Kandavas, Talsu, Kuldīgas novadu teritorijās un divās īpaši aizsargājamās teritorijās dabas parkā “Abavas senleja” un dabas parkā “Talsu pauguraine”. Šis teritorijas vieno līdzīgas ainaviskās un bioloģiskās vērtības, atrašanas salīdzinoši netālu vienai no otras un jau senāk citos projektos izveidojusies sadarbība dabas aizsardzībā ieinteresēto cilvēku un nevalstisko organizāciju līmenī.
Vairāk informācijas par visu pasākumu norises vietām un laikiem meklējiet www.facebook.com/abavasielejasattistibascentrs vai www.facebook.com/abavavieno lapās.
Biedrība “Abavas ielejas attīstības centrs” aicina šajā gadā sešos pārgājienos iepazīt dabas procesus kopā ar vides ekspertiem un nozares speciālistiem reizē arī ieklausoties, aptaustot un arī izstaigājot neparastas vietas tepat tuvu lielceļiem, bet kur parastie tūrisma maršruti neved. Par tām vietām ir dzirdēti nostāsti, ir redzēti citu uzņemtie attēli, bet nav saprotams, kur tās īsti atrodas un vai tur tā var iet.
Dabas parki “Abavas senleja” un “Talsu pauguraine” ir īstas dārgumu krātuves dabas mīlētājiem – dziļas upju ielejas, kalni un lejas, pasaulē novērtēta īpaši aizsargājamo augu un visu dzīvo radību daudzveidība. Ja Latvijā ir vietas, kur kaut kas vairs palicis tikai atmiņās, tad te viss vēl ir – zied un kustās.
Projekta mērķis ir regulāru pasākumu cikla “Tuvā nekuriene” aktivitātēs vienkārši, mūsdienīgi un saprotami izglītot par dabas un bioloģiskās daudzveidības saglabāšanas nepieciešamību apvienojot dažādu dabas ekspertu zinātniski pamatoto informāciju, zemju īpašnieku biotopu apsaimniekošanas pieredzi un radošu personību skaņas un vizuālās mākslas darbu veidoto noskaņu,
Projekts tiks īstenots, lai ieviestu dabas parka “Abavas senleja” un dabas parka “Talsu pauguraine” dabas aizsardzības plānos noteikto “Sabiedrības informēšana un izglītošanas mērķi” un nodrošinātu labvēlīgu aizsardzības statusu aizsargājamo un tipisko augu un dzīvnieku sugu populācijām, vienlaikus ļaujot teritoriju izmantot rekreācijai un tūrisma attīstībai.
Saskaņā ar dabas parka “Abavas senleja” dabas aizsardzības plānu no 2016 līdz 2028.gadam, teritorijas apsaimniekošanas ilgtermiņa mērķis ir saglabāt dabas parka ainavisko un kultūrvēsturisko vērtību, kā arī bioloģisko daudzveidību, uzlabojot meža, zālāju, purvu un saldūdens, atsegumu biotopu kvalitāti un, veicinot daudzveidīgās augu, putnu, bezmugurkaulnieku, sikspārņu un citu sugu, kā arī to dzīvotņu saglabāšanas ilglaicību, vienlaikus nodrošinot arī izglītošanas un audzināšanas funkciju izpildi, teritorijas attīstību un iedzīvotāju labklājības līmeņa celšanos.
Dabas parkā “Abavas senleja” konstatētie 28 biotopi ir mājvieta neskaitāmām retām un īpaši aizsargājamām putnu sugām, piemēram, meža balodim, baltmugurdzenim, trīspirkstu dzenim un vakarlēpim, zīdītājdzīvniekiem (t.sk. sikspārņu) un ļoti daudzām bezmugurkaulnieku sugām. Ņemot vērā, ka dabas parkā ir noteikti 8 dažādi zālāju biotopu veidi un divi krūmāju biotopu veidi ievērojamās platībās, šeit ir sastopama vērienīga floras bagātība, kas raksturīga tikai dažām upju ielejām Latvijā.
Ņemot vērā lielo īpaši aizsargājamo biotopu un sugu dzīvotņu koncentrēšanos dabas parka teritorijā, to nozīmi ES retu un izzūdošu sugu un biotopu aizsardzības kontekstā, dabas parks neapšaubāmi ir atzīstams par būtiski nozīmīgu teritoriju bioloģiskās daudzveidības saglabāšanā Latvijā. Kā nozīmīga vērtība būtu jāmin zālāju, kā arī meža biotopu daudzveidība, kvalitāte un tajos esošo reto bezmugurkaulnieku, augu un putnu sugu daudzveidība, galvenokārt, ievērojamais ES nozīmes sugu skaits, Abavas ielejai raksturīgā floras daudzveidība, kā arī lielo plēsīgo putnu klātbūtne.
Dabas parka “Talsu pauguraine” teritorija izveidota, lai aizsargātu vienu no Ziemeļkurzemes dabas apstākļu ziņā daudzveidīgākajiem apvidiem ar izteikti paugurainu reljefu un vairākiem nelieliem, bet dziļiem ezeriem, kā arī teritorijas izcilo ainavu un aizsargājamās augu un dzīvnieku sugas.
Viena no teritorijas dabas aizsardzības prioritātēm ir dabas parka iedzīvotāju, zemju īpašnieku un sabiedrisko organizāciju informēšana par dabas parkā esošajām vērtībām, kā arī ekonomiskajām iespējām, ko sniedz īpaši aizsargājamās dabas teritorijas statuss. Dabas parka “Talsu pauguraine” dabas aizsardzības plāns izstrādāts laikam no 2014. līdz 2024.gadam.
Projekta mērķauditorija ir īpaši aizsargājamo teritoriju zemju īpašnieki, uzņēmēji, tūrisma produktu veidotāji, kā arī aktīvi, videi draudzīgi atpūtnieki no citām apdzīvotām vietām Latvijā.
Projekta aktivitātes notiks vietās, kas līdz šim ir maz izmantotas organizējot vides izglītības pasākumus un tāpēc būs interesantas arī daudziem pastāvīgiem pasākumu apmeklētājiem.
Projektu “Tuvā nekuriene” finasē Latvijas vides aizsardzības fonds, realize biedrība “Abavas ielejas attīstības centrs”.
Projekta vadītāja Iveta Piese,
aiac@inbox.lv, tel.28396830
Noslēdzies projekts un iepazīta Abavas senleja
Katram dzīvē ir bijusi situācija, kad atbrauc viesi un gribas viņus iepazīstināt ar savas mājas apkārtni, pilsētu, vēsturiskajiem un dabas objektiem. Savējie saprasīs, bet kā stāstīt tiem, kas nav mūsu tuvie radi vai draugi? Abavas senleja ir populāra atpūtas vieta un tieši tāpēc tika noorganizēti kursi tiem, kas strādā ar tūrismu un viesu apkalpošanu saistītos uzņēmumos vai arī sapņo par gida profesiju.
Piecas nodarbības no 26.jūnija līdz 14.augustam, kas tika noorganizētas pateicoties Latvijas vides aizsardzības fonda finansētajam un biedrības “Abavas ielejas attīstības centrs” realizētajam projektam “Vides interpretācija Abavas senlejā”, pulcēja interesentus no Abavas senlejas un tuvējām pilsētām. Vides interpretācijas jēgu palīdzēja atklāt pieredzējušas pasniedzējas-praktiķes. Ināra Cukura un Inese Roze. Abas ir vienas no vides gidu kustības aizsācējām Latvijā. Par to, cik mēs esam dažādi un cik dažādi uztveram pasauli, stāstīja psiholoģe Dace Rolava. Savukārt Iveta Piese, kā projekta vadītāja un pasniedzēja, sniedza informāciju par Abavas senleju un tās īpašo statusu.
Vides interpretācija – tas nav tikai stāsts ar faktiem, bet arī iespēja pašiem līdzdarboties, izgaršot, izsmaržot, ieelpot, spēlēties, dziedāt, saprast un iemācīties. Kā to darīt – par to tad bija šie apmācību kursi.
Katrs apmācību dalībnieks, kas bija gatavs izaicinājumam, izlozēja savu objektu. Par to vajadzēja sagatavot praktisku vides interpretācijas nodarbību. Dalībnieki 7.augustā visi kopā iepazina un interpretēja Abavas senleju no Kandavas līdz Rendai, pa ceļam viesojoties arī Sabilē. Prezentāciju/interpretāciju tēmas – Kandavas simboli, pilskalni, vecpilsēta, baznīcas, stadions, kartinga trase, tilti, Čužu purvs, Velna ala un akmens, Kalnmuiža, Drubazas, Vīna kalns, Pedvāle, Sabiles centrs un sinagoga, Rendas centrs un Īvandes ūdenskritumi, Buses pilskalns un Māras kambari. Tik daudz var redzēt vienā dienā…bet lai katru no vietām izbaudītu, vajag katrai vietai veltīt vismaz stundu vai pat divas, trīs. Visas prezentācijas tika filmētas, lai nākamajā nodarbībā varētu kopīgi izanalizēt, kas izdevies un ko nākamreiz vajadzētu darīt savādāk.
Noslēguma nodarbībā 14.augustā apliecību par īsā Vides interpretācijas kursa apgūšanu ieguva 21 apmācību dalībnieks. Kopumā piecas apmācību dienas apmeklējuši vai netieši tajās piedalījušies vairāk par simts cilvēkiem. Tas arī bija projekta mērķis. Centīgākie saņēma atzinības dāvaniņas no pasniedzējām. Labie vārdi tika visiem un pelnīti! Apliecības saņēma Līga Aukšmuksta, Ilze Dravniece, Ģundega Uzuliņa, Inta Neiciniece, Gundega Šalme, Mudīte Grenevica, Ruta Sīpola, Māris Lācis, Aivars Krūmiņš, Ģirts Dzērve, Dina Bērziņa, Ilona Luksa, Andra Ratkeviča, Larisa Dembovska, Sarmīte Kalviņa, Līva Dāvidsone, Ināra Batņa, Jānis Priednieks, Maija Egle, Zane Valdmane, Agnese Vanaga.
Rezultāta iepazīti cilvēki, iepazīta Abavas senleja, kādam atklājušās spējas strādāt ar cilvēkiem. Radies lepnums par vietu, kur dzīvo – Latvija, Kurzeme, Abavas ieleja.
Tiem, kas dzīvo Kandavā un Sabilē, daudzi populāri objekti mūsu apziņā palikuši tādi, kādus bijām tos redzējuši pirms desmit vai pat divdesmit gadiem. Izrādās, ka viss mainās un ka tas, kas bija liels vairs tāds neizskatās, ka daudzus aizsedz krūmi, skatu vietas aizaug, saimnieku uzmanību gribētos lielāku. Un tai pašā laikā bija iepriecinājumi un pārsteigumi. Tāda vieta, kur vērts aizbraukt un kura pārvērtusies pēdējo gadu laikā – tā ir Kalnmuiža un tās apkārtne.
Ekskursijas laikā uzzinājām arī daudz par cilvēkiem, kas dzīvojuši Abavas senlejā un kuru veikums ir joprojām “dzīvs” – stadions Kandavā un Egons Grindulis, kartinga trase un Hugo Jurševskis.. Apmeklējām arī tikko (6.aug.) atklāto piemiņas akmeni Sabiles holokausta upuriem (autors Ojārs Feldbergs).
Dalībnieku atsauksmes –
Lai būtu labs gids, ir jāņem vērā ļoti daudz lietas, kas ikdienā šķiet mazsvarīgas.
Sapratu, cik liela atbildība ir būt gidam – atcerēties vienmēr, ka nesam pasaulē Latvijas vārdu, prezentējam Latvijas dabu, skaistumu un godu.
Apjausma, vai es gribu turpināt izglītoties gida profesijā. Gribu!
Ir veselīgi paskatīties uz sevi no malas un secināt, ka ir labāk nekā domāju par sevi. Tas bija dziedinoši!
Uzzināju par Abavas senleju ļoti daudz, kā arī sapratu, ka spēju uzstāties auditorijas priekšā.
Abavas senleja ir vieta, kuru vērts iepazīt tuvāk.
Uzzināju ļoti daudz par Abavas senleju, apmeklēju vietas, kur nekad neesmu bijusi. Iepazinu jaunus cilvēkus. Sapratu, ko vajag vai nevajag darīt uzstājoties publikas priekšā.
Es lepojos ar Abavas senleju un vēlos, lai šo vietu ierauga daudzi citi cilvēki zinošu gidu pavadībā.
Liels paldies par visām nodarbībām, jo pēdējā laikā neesmu pieredzējusi tik ļoti ikdienas darbā noderīgus kursus.
Projekta “Vides interpretācija Abavas senlejā” mērķis ir apmācīt Abavas senlejas esošos un topošos tūrisma uzņēmumu darbiniekus un pakalpojumu sniedzējus par iespējām un veidiem, kā stāstīt par dabas parku, sava uzņēmuma apkārtni, tā veicinot iedzīvotāju un viesu izpratni par procesiem dabā, īpaši aizsargājamās teritorijas statusu, noteikumiem, kā arī rosināt iepazīt dabas un kultūrvēsturiskās vērtības Abavas senlejā un dalīties ar zināšanām, veicināt precīzas un patiesas informācijas nodošanu Abavas senlejas apmeklētājiem.
Projektu “Vides interpretācija Abavas senlejā” finansē Latvijas vides aizsardzības fonds.
Zālāju atjaunošana Abavas senlejā.
Tiekoties ar iedzīvotājiem, viena no visvairāk apspriestajām problēmām, ir pļavu aizaugšana ar krūmiem – pazūd skaistie ierastie skati uz Abavas upes ieleju. Projekta “Dabas aizsardzības plāna ieviešana Abavas senlejā” mērķis ir īstenot dabas parka “Abavas senleja” teritorijas apsaimniekošanas ilgtermiņa mērķi – saglabāt dabas parka ainavisko un kultūrvēsturisko vērtību, kā arī bioloģisko daudzveidību, uzlabojot mežu, zālāju, purvu un saldūdens, atsegumu biotopu kvalitāti un, veicinot daudzveidīgās augu, putnu bezmugurkaulnieku, sikspārņu un citu sugu, kā arī to dzīvotņu saglabāšanas ilglaicību, vienlaikus nodrošinot arī izglītošanas un audzināšanas funkciju izpildi, teritorijas attīstību un iedzīvotāju labklājības līmeņa celšanos.
Dabas parka “Abavas senleja” dabas aizsardzības plānā izvirzīti teritorijas apsaimniekošanas mērķi turpmākajam divpadsmit gadu periodam, nosakot konkrētus darba uzdevumus un veicamos pasākumus. Dabas aizsardzības plāna izstrādes laikā tika ņemts vērā teritorijas pašreizējais stāvoklis, pastāvošie draudi teritorijai raksturīgas bioloģiskās daudzveidības saglabāšanai un citi faktori.
Primāri svarīga ir bioloģiski vērtīgo zālāju apsaimniekošana, lai tos saglabātu un uzturētu labā kvalitātē. Šobrīd dabas parka zālāji ievērojamās platībās ir aizauguši un netiek atbilstoši apsaimniekoti, vai arī tiek apsaimniekoti pārāk intensīvi Realizējot dabas aizsardzības plānā noteiktos biotopu un sugu apsaimniekošanas pasākumus, tiks nodrošināts labvēlīgs aizsardzības statuss aizsargājamo un tipisko augu un dzīvnieku sugu populācijām, vienlaikus pieļaujot teritoriju izmantot rekreācijai, ciktāl tas nav pretrunā ar dabas aizsardzības mērķiem.
Viena no galvenajām projekta aktivitātēm ir potenciāli vērtīgo atklāto aizsargājamo zālāju atjaunošana un apsaimniekošana, koku un krūmu ciršana un pļaušanas atsākšanas zālājos, – paredzēts attīrīt no krūmiem un atvasēm bioloģiski vērtīgos zālājus Kandavas un Sabiles pilsētās, Kandavas pagastā un Abavas pagastā. Visi šie darbi tiks veikti bioloģiski vērtīgu zālāju atjaunošanai un uzturēšanai ainaviski skaistās vietās.
Kandavā paredzēts attīrīt no krūmiem Čužu purva stāvlaukuma apkārtni, Pūzurgravu un pļaviņu ap mobilo sakaru torni, Abavas upes krastus aiz ceļinieku un elektriķu mājām un Skolas kalna nogāzi, lai atkal pavērtos skats uz skaisto Abavas ieleju. Kandavas pagastā paredzēt attīrīt no aizauguma bioloģiski vērtīgus zālājus pie Mācītājmuižas, kur agrākos gados ir izveidota pastaigu taka uz Vecajiem Ozolājiem. Sabiles pilsētā paredzēts attīrīt no krūmiem un kokiem pļavu Abavas upes labajā krastā, kuru ieraugam iebraucot Sabilē no Kandavas puses. Zālāju pirmreizējo pļaušanu iecerēts veikt Abavas upes kreisajā krastā starp Zviedru cepuri un Sabili, kur izveidots Zirgu takas maršruts un ir ainaviski skaista vieta. Kopā projekta ieviešanas laikā līdz pavasarim tiks attīrīti no aizauguma 53 ha zālāju. Koku, krūmu ciršanu, atvašu un zāles pļaušana tiks veikta sadarbībā ar zemju īpašniekiem piesaistot dažādus pakalpojumu sniedzējus. Kā izskatās šīs vietas patreiz, var apskatīties šeit .
Projektu “Dabas aizsardzības plāna ieviešana Abavas senlejā” finansē Latvijas vides aizsardzības fonds, realizē biedrība “Abavas ielejas attīstības centrs”.
Projekta vadītāja Iveta Piese
Cenu aptauja
Biedrība “Abavas ielejas attīstības centrs” līdz 17.08.2017. veic cenu aptauju projekta “Dabas aizsardzības plāna ieviešana Abavas senlejā”, nr.1-08/45/2017 aktivitātei:
Potenciāli vērtīgo atklāto aizsargājamo zālāju atjaunošana un apsaimniekošana, koku un krūmu ciršana un pļaušanas atsākšana zālājos Talsu novadā, Sabiles pilsētā, pašvaldībai piederošajos īpašumos, kadastra nr.88130040057 un 88130050142, kopā 35 ha.
Darbu veikšanas laiks no 01.08.2017. līdz 31.03.2018..
Sīkāka informācija https://www.lvafa.gov.lv/publiskie-iepirkumi/aktualie-iepirkumi vai rakstot aiac@inbox.lv.
Projektu “Dabas aizsardzības plāna ieviešana Abavas senlejā” finansē Latvijas vides aizsardzības fonds, līdzfinansē Talsu novada pašvaldība, Kandavas novada dome, biedrība “Abavas ielejas attīstības centrs”.