Sadarbība turpinās15.12.2016

14.decembrī notika seminārs “Valsts un nevalstisko organizāciju sadarbība dabas aizsardzības sektorā”.  Abavas ielejas attīstības centra biedri un aktīvākie semināru un apmācību dalībnieki viesojās Dabas aizsardzības pārvaldes Kurzemes reģionālajā administrācijā.

Direktora pienākumu izpildītājs Raits Čakstiņš un Dabas izglītības centra vadītāja Andra Ratkeviča klātesošajiem izskaidroja Dabas aizsardzības pārvaldes struktūru, iepazīstināja ar tās daļu pienākumiem, mērķiem, darbinieku skaitu, iespējām un aktualitātēm. Tika pārrunātas biedrības “Abavas ielejas attīstības centrs” un Dabas aizsardzības pārvaldes turpmākās sadarbības iespējas. Tas it īpaši svarīgi pašlaik, kad jāuzsāk Abavas senlejas dabas parka Dabas aizsardzības plāna ieviešana un ir pats karstākais laiks apsaimniekošanas  pasākumu ieviešanas projektu sagatavošanā.

Kā ierasts, seminārā bija arī prakstiskā daļa – uzkāpšana Šlīteres bākā un dabas daudzveidības iepazīšana dabas takā visuzinošā eksperta Viļņa Skujas  pavadībā.

Seminārs “Valsts un nevalstisko organizāciju sadarbība dabas aizsardzības sektorā” notika Latvijas vides aizsardzības fonda finansētā projekta “Komunikācijas kanāls sadarbībai Abavas senlejā” ietvaros.

printēt

Upē ar ekspertu06.12.2016

Šoreiz gan ne burtiskā nozīmē… kaut pacilāt un katram pašam izpētīt ūdens augus, kas no Amulas netālu no Remtes izķeksēti, lekciju cikla «Dabā ar ekspertu» kārtējā pasākuma dalībniekiem tika dota. Bet to, kādas pazīmes liecina par ūdens kvalitāti, saistoši pastāstīja Linda Uzule, kura pērn ar savu pētījumu piedalījusies arī Abavas senlejas dabas aizsardzības plāna izstrādē.

Ūdens sadalījums – nevienlīdzīgs

Bet pirms “ķerties klāt” Abavai, pētniece klātesošajiem vēlējās nedaudz pastāstīt par… ūdeni. Par  tā nozīmi mūsu dzīvē, piesārņojumu, galvenajām problēmā, kas skat ūdeņus arī Latvijā.

– Ūdens – tā ir vienīgā viela dabā, kas var pastāvēt trīs agregātstāvokļos – šķidrā, gāzveida un cietā veidā. Un arī mēs – cilvēki – patiesībā esam kā tādi lieli ūdens rezervuāri, jo 70% no mūsu ķermeņa masas veido tieši ūdens. Savukārt mūsu svarīgākajam orgānam – smadzenēm, tie jau ir 90%. Bet tā ūdens, kas mums ir pieejams kā dzeramais, uz pasaules ir diezgan maz, mazāk nekā 3% no visiem pieejamiem ūdens krājumiem. Tieši tādēļ par ūdens aizsardzību un vērtību ir tik daudz jādomā. Jāsaprot, ka mums ūdeni patīk tērēt, un, ja sadala uz visiem pasaules iedzīvotājiem to, kas tiek patērēts, sanāk, ka viens cilvēks vienā dienā izlieto ap 900 litriem ūdens! Bet nu, kā varat iedomāties, visās pasaules vietās ūdens pieejamība nebūt nav vienāda. Ar ūdens resursiem visbagātākā ir Ziemeļamerika, tajā pašā laikā Āfrikas teritorijā tiek izlietoti vien 9% no kopējā ūdens daudzuma. Īsāk sakot, ir pasaules daļas, kur mierīgi var skaisti plunčāties, iedzert pa kokteilītim un laiskoties pa baseiniem, tērējot ūdeni, kā pagadās, tajā pašā laikā ir vietas, kur, lai ūdeni iegūtu, ir jāmēro tāls ceļš un jāstāv garās rindās.

printēt Lasīt visu ziņu

Aicinam uz sarunu par dabas parku15.11.2016

Abavas ielejas attīstības centrs sadarbībā ar Dabas aizsardzības pārvaldi aicina ikvienu interesentu uz sarunu par dabas parka “Abavas senleja” nākotni, projektu iespējām un turpmāko sadarbību.

Tiekamies 23.novembrī pl.13.00 viesnīcā “Kandava”, Sabiles ielā 3, Kandavā.

Savu dalību ir apstiprinājusi Dabas aizsardzības departamenta direktore Gita Strode un Kurzemes reģionālās administrācijas direktora vietas izpildītājs Raits Čakstiņš.

Dalība seminārā bez maksas.

Seminārs tiek organizēts projekta “Komunikācijas kanāls sadarbībai Abavas senlejā” pasākumu ietvaros.

Projektu finansē Latvijas vides aizsardzības fonds.

printēt

Seminārs par investīcijām un kompensācijām

04.11.2016 11:00 kur : Kandava, viesnīca

Seminārs īpaši aizsargājamo dabas teritoriju zemju īpašniekiem un iedzīvotājiem no cikla “Dabas parks – prieks vai bieds” – Saruna par naudu

Uz jautājumiem par platību maksājumiem, investīcijām un kompensācijām atbildēs Zemkopības ministrijas un Lauku atbalsta dienesta pārstāvji. 4.novembrī  pl.11.00 viesnīcā “Kandava”, Sabiles ielā 3, Kandavā.

Dalība bez maksas.

Informācija pa tel.28396830 – Iveta Piese

Projektu “Komunikācijas kanāls sadarbībai Abavas senlejā” finansē Latvijas vides aizsardzības fonds.

Projektu realizē biedrība “Abavas ielejas attīstības centrs”.

Seminārs par iunvestīcijām un kompensācijām30.10.2016

Seminārs īpaši aizsargājamo dabas teritoriju zemju īpašniekiem un iedzīvotājiem no cikla “Dabas parks – prieks vai bieds” – Saruna par naudu

Uz jautājumiem par platību maksājumiem, investīcijām un kompensācijām atbildēs Zemkopības ministrijas un Lauku atbalsta dienesta pārstāvji. 4.novembrī  pl.11.00 viesnīcā “Kandava”, Sabiles ielā 3, Kandavā.

Dalība bez maksas.

Informācija pa tel.28396830 – Iveta Piese

Projektu “Komunikācijas kanāls sadarbībai Abavas senlejā” finansē Latvijas vides aizsardzības fonds.

Projektu realizē biedrība “Abavas ielejas attīstības centrs”.

printēt

Upju diena Abavas senlejā26.10.2016

Semināru cikla “Ejam dabā ar ekspertu” ietvaros 22. oktobrī, Kandavā, norisinājās 5. šī cikla pasākums – “Upju diena”. Semināra īpašie viesi bija saldūdeņu eksperte Linda Uzule un pētnieks Māris Olte. Galvenā semināra tēma bija upes un to ekosistēma, kā arī nozīme.

Linda Uzule ir eksperte, kas topošā Abavas senlejas Dabas aizsardzības plāna ietvaros pētīja Abavas upes tīrību, laivojot to no paša sākuma līdz ietekai Ventā. Eksperte klausītājiem bija sagatavojusi uzskatāmu prezentāciju, kuras laikā klātesošie tika iepazīstināti ar ūdens nozīmīgumu, ar to, kas vispār ir ūdens piesārņojums, tā cēloņiem, kas ne mazums gadījumos ir pārāk intensīva lauksaimniecība, kā arī prezentācijā tika runāts par piesārņojuma indikatoriem un to kā uzlabot upju stāvokli.

printēt Lasīt visu ziņu

Ekspertu stāsts par sikspārņiem25.10.2016

Projekta “Mūsu mājas dabas parks” vēlās pēcpusdienas seminārā “Sikspārņu nakts” klausījāmies eksperta un dabas pētnieka Viestura Vintuļa stāstījumu.

Kā jau kārtīgu naktsdzīvnieku – viņu mana reti un, kā jau tumsai piederīgs, laika gaitā sikspārnis iemantojis visai mistisku auru – ticis saistīts ar vampīriem un citiem tumsas neradījumiem. Taču, kā stāsta šo vienīgo patiesi lidojošo zīdītāju pētnieks Viesturs Vintulis, vismaz starp Latvijas 16 sikspārņu sugām, nevienu asins sūcēju nesastapsiet, toties veiklus kukaiņu ķērājus gan, kas jau drīzumā, ja nav aizlaidušies, meklēs vietu, kur ziemu pārlaist.

Ķerot sikspārņu spiedzienus

Saruna par sikspārņiem, kas notika pagājušā svētdienā «Plostkrogā», bija viena no pēdējiem lekciju cikla «Dabā ar ekspertu» pasākumiem (oktobrī paredzēts vēl parunāties arī par zivīm). Pats pētnieks stāsta – šos mazos dzīvnieciņus, ar vēsturiski vēl arvien neskaidru izcelsmi, sācis pētīt gandrīz vai aiz nejaušības, jo skolas laikā vairāk ieinteresējuši tieši putni. Bet tad, divus gadus piepalīdzot sikspārņu ekspertam Gunāram Pētersonam, pierunāts darbu un pētniecību turpināt tieši šajā virzienā. “Padomāju – putnus pēta visi, bet sikspārņus – tikai viens Gunārs… Kāpēc, ne es!? Un tagad tādi esam divi,” par savu aizraušanos ar sikspārņiem, smejoties, stāsta V. Vintulis.

printēt Lasīt visu ziņu
back to top