Ieraksti ar birku " Tuvā nekuriene"

Uz brīdi pazust dabā

27.12.2018   //   ievietoja iveta   //   Aktualitātes, Projekti  //  nav komentāru

Tāds bija biedrības «Abavas ielejas attīstības centrs» aicinājums un piedāvājums visas sezonas garumā. Izrādās, ka tepat līdzās, netērējot līdzekļus dārgām aviobiļetēm un ekskursijām, ir tādas mazas “nekurienes“, kurās Latvijas dabas vērtības ir kārtīgi apslēptas un kuras bez eksperta palīdzības reizēm nav atrodamas. 

Kā klintis lūkoja

Sestais un noslēdzošais pasākums šajā projektā, kas tapis ar «Latvijas vides aizsardzības fonda» atbalstu, bija pagājušajā nedēļas nogalē, 20. oktobrī. Iepriekš interesneti jau bija iespējuši pētīt sikspārņus Talsu pusē un izstaigāt Sabili, mācīties atpazīt augus purvā un izzināt dabas vērtības Imulas krastos, klausījušies dzeju un gleznojuši – daudz ko citu piedzīvojuši.

Šoreiz ceļš veda uz Rendas pusi, lai kur bija paredzēts iepazīties ar pavisam mežonīgo Abavu. Izrādās, ka, dodoties uz upes lejteci Kuldīgas virzienā, ir aplūkojamas šai pusē un Abavas krastos atrodamās lielākās klintis – Galmicu klintis, kas atrodas pie tāda paša nosaukuma mājām. Turpat arī Lejēju un Mežarāju klintis. Oficiālajos ceļvežos gan tās bieži pieminētas netiek un, lielākoties par tām priecāties iespējams tieši laivotājiem. Šoreiz tās atrast palīdzēja un par to veidošanos un citiem dabas objektiem ceļā pastāstīja dabas pētnieks un aizrautīgs vēsturnieks Andris Grīnbergs. Diena bija izdevusies, un ceļotājiem šī nieka sešus kilometrus garā distance dabā arī nešķita nogurdinoša, – stāsta pasākuma organizatore un biedrības «Abavas ielejas attīstības centrs» vadītāja Iveta Piese. Un, jau  atgriežoties Rendā, bija iespēja ekskursiju turpināt, ejot lūkot Īvandes ūdenskritumu.

Turpinājums sekos

Vēl pēc tam upes krasta krodziņā ekskursijas dalībnieki iestiprinājās, bet kultūras namā bija iespēja paskatīties uz to, kas šajā gadā piedzīvots – ir gan neskaitāmas fotogrāfijas, gan katram ceļojumam veltītas filmas. Kultūras devu, kas šogad arī ir pasākumu neatņemama sastāvdaļa, šoreiz sniedza Enriko Podnieks, kurš ir ne tikai mūziķis, bet arī iesaistīties aktīvistu izveidotajā kustībā «1836», kas apceļo Latviju tās robežas garumā. Nu jau tā Latviju apiet pa otram lāgam, un nedēļas nogalē kārta bijusi posmam Engures novada piekrastē. Kas pieredzēts un piedzīvots šajā pārgājienā – arī par to varēja uzzināt klātesošie. Tomēr, kā uzskata I. Piese, pasākuma pievienotā vērtība nav tikai iešana, bet vienlaikus arī apkārtnes un dabas izzināšana. Tādēļ jau nākamajā gadā, visticamāk, pārgājienu sērija turpināsies, jo, kā liecina dalībnieku skaits, cilvēkiem to vajag un tas ir interesanti. Tādēļ šobrīd – tuvojoties ziemas sezonai – ir īstais laiks, kad uzklausīt ieteikumus par to, kur gribētos doties tālāk. Bet pēc citiem pasākumu aprakstiem un pēdējām aktualitātēm var lūkot sociālo tīklu profilā «Abava vieno».

  Par klintīm

Šī teritorija ir izvietojusies Pieventas zemienē, Abavas senlejā, abos upes krastos. Dabas pieminekli veido trīs izteiksmīgi smilšakmens atsegumu posmi Abavas senlejā – upes abos krastos. Virzienā no augšteces uz leju pirmās ir Galmicu klintis upes kreisajā krastā, tad seko Lejēju klintis labajā krastā un lejasgalā atrodas Muižarāju klintis Abavas kreisajā krastā. Atsegumus veido vidējā devona Živetas stāva, Gaujas reģionālā stāva, iespējams, arī Burtnieku reģionālā stāva smilšakmeņi un mālieži. Atsegumu joslas kopējais garums ir 1600 m, ieskaitot vairākus pārtraukumus.

Atsegumi ir izvietojušies vairākos līmeņos – parasti ir 2 līmeņi – viens pie Abavas, otrs kraujas vidū līdz augšdaļai – smilšakmeņu atsegumi, bet tos atdala smilšainu un mālainu nogulumu slāņmija, kas pārsvarā ir noplūdusi, taču vietām joslas lejteces daļā atsedzas. Kopējais atsegumu augstums ir līdz 20 metriem.

Ielejā un gravās ir vairāki avoti, tai skaitā dzelzsavoti, kā arī avoti, kas izgulsnē avotkaļķus.

Šie ir vieni no samērā retajiem devona smilšakmeņu atsegumiem Kurzemē, augstākās klintis Abavas krastos. Ģeovieta ir devona stratigrāfijā nozīmīgs objekts, jo ir dažādi viedokļi par to, vai šeit atsedzas tikai devona Gaujas reģionālā stāva nogulumi, vai arī griezuma apakšējā daļa atbilst devona Burtnieku reģionālajam stāvam.

Liena Trēde,

NTZ 2018

 

Meklējot reto un skaisto

27.08.2018   //   ievietoja iveta   //   Aktualitātes, Projekti  //  nav komentāru

Viens no dabas aizsardzības galvenajiem uzstādījumiem – vērtīgākais un skaistākais ir tieši dažādībā. Un, kad izvērtē cilvēka darbības un darbošanās ievērojamo ietekmi uz visu, kas apkārt, dabas sargu ņemšanās ap kādu apdraudētu, reti sastopamu sugu nemaz vairs tik pārspīlēta vai nepamatota nešķiet! Bet kā to retumu un īpašo pazīt? Ir jāiet dabā, jāatrod un jāiepazīst! To arī šosezon, iepriekš aizsākto tradīciju turpinot, dara «Abavas ielejas attīstības centrs» (ar «Latvijas Vides aizsardzības fonda» atbalstu), aicinot interesentus doties dabā kopā ar ekspertiem.

Uzmanību – radioaktīvās zivis!

Jūlijā šādi piedzīvojumi bija pat divi. 13. jūlijā kopā ar ģeogrāfu Ivaru Strautnieku dabas interesenti varēja lauzt ceļu uz Amulas upes krasta atsegumiem, kas īpaši un pazīstami ar to, ka “iekonservējuši“ miljoniem gadu senu vēsturi. Tas ir periods vēl pirms ledus laikmeta, kad šīs puses upīšu vietā skalojās sekla jūriņa. Kā noteikt, ka smilšakmens sablīvējumi ir jūras dibens, ne kādreizējā tuksneša palieka? Par to liecina jau minētās fosilijas – pārakmeņojušās dažāda sugu bruņuzivis, tā sauktie pleckāji, kas pārstāv dzīvo radību kopienu bez mugurkauliem. Tās Amulas un Imulas krastā tiek uzietas gana bieži. I. Strautnieks gan visus “fosiliju medniekus” mudina būt uzmanīgiem. Pirmkārt, krasti mēdz ik pa laikam nobrukt, un tas var notikt arī brīdī, kamēr tam stāvi apakšā. Otrkārt, šādi senie ieži mēdz būt visai radioaktīvi. Nē, tie tumsā nespīd, taču zem spilvena likt vai kabatā nēsāt šādas fosilijas nav prāta darbs. Tas starp citu, atteicas arī uz akmeņiem, ko cilvēki mēdz vest mājās no ārzemju ceļojumiem…

 Pēc krastu iepazīšanas pārgājiena dalībniekiem bija iespēja izstaigāt dabas taku, kas sākas Kalnmuižas pakājē. Šajā gadījumā uzraksts «Bīstami!» nav nekāds pārspīlējums, jo takas noslēgumā ir nogāze, kas pievarama teju tupus-rāpus stāvoklī un daži neveikli soļi var neuzmanīgo nosūtīt lejā pa krauju. Tas varētu būt ne tikai sāpīgs, bet nelaimīga kritiena rezultātā pasākums, iespējams, arī ar letālu iznākumu…

Kad visu pārņem krūmi

Kalnmuižas pārgājienā, kā arī pasākumā pagājušā piektdienā, 20. jūlijā, ejot pa Čužu purvu, par visu zaļojošos pasauli – sākot ar kokiem un beidzot ar upi mīlošiem augiem, interesentiem stāstīt uzņēmās botāniķe Agnese Priede. Viņa uzskatāmi izskaidroja to, kāpēc bioloģiski vērtīgās pļavas, ar kurām var lepoties Abavas ieleja un tās dabas parks, nedrīkst atstāt pilnīgā savvaļā. Ja tās neappļauj (agrākos gados visas šīs teritorijas tika noganītas), bioloģiskā daudzveidība ar laiku samazinās. Rezultātā paliek tikai sausā zāle, kā arī pašas niknākās sugas, nu, piemēram, kazenāji un citi augi, kuru sēklas spējīgas izlauzties cauri biezajam kūlas slānim un pēc tam – pretī saulei. Interesanti, ka Čužu purva kaļķaino augsni iecienījuši stepēm raksturīgi augi, kur gan nav problēmu ar kokiem un krūmiem, kas Latvijā mēdz pārņemt visas neapkoptās teritorijas. Spilgts piemērs – mežs “apēdis“ arī Latvijas laikā izbūvētās sanatorijas drupas. Pašai ēkai no zemes virsas gan no zemes virsas piepalīdzējuši pazust paši kandavnieki, kas neļauj dažādiem pamestiem “būvmateriāliem” iet zudumā.               

***

Kad notiks nākamais pārgājiens, ko, kā noprotams, paredzēts veikt nakts, šobrīd vēl ir noslēpums, bet zināms – tas notiks Sabiles apkārtnē. Šīs sezonas pārgājienu noslēgums paredzēts 20. oktobrī, kad interesenti savukārt tiks aicināti uz Rendas pusi iepazīt «Abavas mežonību».

Liena Trēde       

NTZ 2018     

Tuvā nekuriene- izpēte turpinās

30.06.2018   //   ievietoja iveta   //   Aktualitātes, Informācija, Projekti  //  nav komentāru

Projekta “Tuvā nekuriene” nākamie pasākumi Abavas senlejas dabas parkā “Ledus laikmeta pēdas” 13.jūlijā un “Čužu purva dārgumi” 20.jūlijā.

13.jūlijā pl.18.00 tiekamies Kalnmuižas pilī, Kandavas novadā. Kopā ar botāniķi Agnesi Pried un ģeogrāfu Ivaru Strautnieku iepazīsim maz zināmo Amulas upes ieleju, savas sajūtas izteiksim krāsās, nobeigumā baudīsim zupu pie ugunskura. Kopīga dziedāšana ar “Austras bērnu” Daci Meizeri. Dalība bez maksas.

20.jūlijā pl.18.00 tiekamies stāvlaukumā pie Čužu purva takas. Dabas dārgumus palīdzēs atklāt botāniķe Agnese Priede un kukaiņu pētnieks Vldemārs Spuņģis. Noslēgumā cienasts atpūtas vietā. Dabas iedvesmotu dzeju lasīs aktieris Kaspars Znotiņš. Dalība bez maksas.

Projektu “Tuvā nekuriene” finansē Latvijas vides aizsardzības fonds, līdzfinansē Kandavas novada domes, Talsu novada pašvaldība. Realizē biedrība “Abavas ielejas attīstības centrs”.

Vairāk informācijas www.facebook.com/AbavasIelejasAttistibasCentrs