Kaimiņš ierauga kaimiņu un arī Abavu

Šajā pavasarī ievu un ābeļu ziedēšanas laikā Sabile izskatās tik skaista kā vēl nekad. To ir pamanījuši tūristi, kas brauc cauri pilsētai. Viņi var tikai pateikt, ka ir kaut kas mainījies….bet kas - to pirmajā mirklī nesaprot.

Ilgus gadus Sabiles labā krastā dzīvojošie neredzēja, kas notiek upes pretējā krastā dēļ biezi sakuplojušajiem krūmiem un kokiem. Zālāji, kurus senāk izmantoja par ganībām vai mazdārziņiem,  daudzus gadus nebija apsaimniekoti un pamazām pārvētās par džungļiem, kur savu dzīvi plaši izvērsa bebri.

Kopumā Sabilē Abavas upes labajā krastā pretī bijušajai slimnīcai un kreisajā krastā, kur Ēģipte un zirgu ceļš uz Zviedru cepuri, šajā ziemā tika attīrīti no krūmiem un kokiem 36,4 ha potenciāli bioloģiski vērtīgo zālāju, daļā no tiem veicot pirmreizējo pļaušanu.

Labi šajā ainavā iederētos aitas vai govis. Tās arī veicinātu zālāju turpmāko saglabāšanos.

Biedrības “Abavas ielejas attīstības centrs” ideju par Sabiles centra attīrīšanu no krūmiem un aizauguma 2017.gadā atbalstīja Latvijas vides aizsardzības fonds un Talsu novada pašvaldība piešķirot finansējumu projektam “Dabas aizsardzības plāna ieviešana Abavas senlejā”. Tā laikā ir paredzēts attīrīt no aizauguma potenciāli vērtīgos zālājus arī Kandavas pilsētā un to projekta daļu līdzfinansē Kandavas novada dome.

Krūmu zāģēšana izrādījās sarežģītāka, nekā sākumā izskatījās. Kā neparedzēts apstāklis jāatceras visu ziemu pārplūdusī Abavas upe. Aktīvi attīrīšanas darbos iesaistījās arī bebri, kas steidzās celt savus dambjus. Liels paldies jāsaka visiem iedzīvotājiem, kas aktīvi piedalījās darbu uzraudzīšanā un izteica savu viedokli. Projekta realizācijā iesaistījās arī pārstāvji un eksperti no Dabas aizsardzības pārvaldes, kas konsultēja, kā un ko labāk vajadzētu darīt, lai sasniegtu mērķi. Jāatzīstas, ka projekta rezultāts ir par labu zālājiem un tai pašā laikā ir saudzēti atsevišķi koku puduri un krūmi, kas rudenī padara Abavas senleju krāsaināku.

Apbēdināti varētu būt tie iedzīvotāji, kas bija pieraduši savus atkritumus izgāzt pie krūmiem, pārejot tikai pāri ceļam…

Turpmākajos gados zālāju uzturēšanu – atvašu un zāles pļaušanu, ir apņēmusies veikt pašvaldība par saviem līdzekļiem.

Projekta “Dabas aizsardzības plāna ieviešana Abavas senlejā” mērķis ir īstenot dabas parka “Abavas senleja” teritorijas apsaimniekošanas ilgtermiņa mērķi - saglabāt dabas parka ainavisko un kultūrvēsturisko vērtību, kā arī bioloģisko daudzveidību, uzlabojot mežu, zālāju, purvu un saldūdens, atsegumu biotopu kvalitāti un, veicinot daudzveidīgās augu, putnu bezmugurkaulnieku, sikspārņu un citu sugu, kā arī to dzīvotņu saglabāšanas ilglaicību, vienlaikus nodrošinot arī izglītošanas un audzināšanas funkciju izpildi, teritorijas attīstību un iedzīvotāju labklājības līmeņa celšanos.

Dabas parka “Abavas senleja” dabas aizsardzības plānā izvirzīti teritorijas apsaimniekošanas mērķi turpmākajam 12 gadu periodam, nosakot konkrētus darba uzdevumus un veicamos pasākumus. Dabas aizsardzības plāna izstrādes laikā tika ņemts vērā teritorijas pašreizējais stāvoklis, pastāvošie draudi teritorijai raksturīgas bioloģiskās daudzveidības saglabāšanai un citi faktori.

Primāri svarīga ir bioloģiski vērtīgo zālāju apsaimniekošana, lai tos saglabātu un uzturētu labā kvalitātē. Šobrīd dabas parka zālāji ievērojamās platībās ir aizauguši un netiek atbilstoši apsaimniekoti, vai arī tiek apsaimniekoti pārāk intensīvi Realizējot dabas aizsardzības plānā noteiktos biotopu un sugu apsaimniekošanas pasākumus, tiks nodrošināts labvēlīgs aizsardzības statuss aizsargājamo un tipisko augu un dzīvnieku sugu populācijām, vienlaikus pieļaujot teritoriju izmantot rekreācijai, ciktāl tas nav pretrunā ar dabas aizsardzības mērķiem.

 

Projekta vadītāja Iveta Piese

Projektu finansē Latvijas vides aizsardzības fonds, Talsu novada pašvaldība, Kanavas novada dome.