Ja jums trūkst idejas brīvdienu pavadīšanai dabā un svaigā gaisā, palīgā nāks "Abavas senlejas taku grāmatiņa". Tajā sniegta paplašināta informācija par publiski pieejamiem dabas objektiem dabas parkā "Abavas senleja", takām, ievērojamā'm vietām un cilvēkiem. To var lasīt gan drukātā veidā, gan lejupielādējot - Abavas senlejas taku grāmatiņa

Projekts “Vide un mēs” realizēts pateicoties biedrības “Abavas ielejas attīstības centrs” idejai, laikrakstu “Neatkarīgās Tukuma Ziņas”, “Staburags” un “Bauskas Dzīve” sadarbībai un  Latvijas vides aizsardzības fonda finansējumam.

Projekta laikā izdoti trīs ikmēneša laikraksta pielikumi “Vide un Mēs” un izplatīti trīs reģionu laikrakstu lasītājiem. Pielikums “Vide un Mēs” pieejams lasīšanai un lejupielādei biedrības un reģionālo laikrakstu mājas lapās.

Katra pielikuma sagatavošanā piedalījās trīs reģionālo laikrakstu autori, lai avīzes pielikums sniegtu salīdzinošu ieskatu problēmu risināšanas metodēs, situācijas atspoguļojumā un viedokļu dažādībā.

Pielikumos “Vide un mēs” atspoguļota informācija par sekojošām tēmām:

• Atkritumu apsaimniekošana: atkritumi kā resurss, atkritumu šķirošanas iespējas un ieguvumi.
• Dabas aizsardzība un uzņēmējdarbība - labās prakses piemēri, zaļās uzņēmējdarbības un dzīvesveida piemēri Īpaši aizsargājamās dabas teritorijās (ĪADT), komercdarbības iespējas ĪADT.
• Informēšana un izglītošana par biotopu apsaimniekošanu - nepieciešamība, esošie un nākotne ieguvumi, problēmas, iespējamie risinājumi.

 Sagatavots un publicēts avīzes pielikums “Vide un mēs” nr.1., 19.09.2019.

Raksts “Kopā ar ekspertiem dabā” par pasākumu dabas liegumā Čužu purvs kopā ar mikoloģēm Initu Danieli un Diānu Meieri, botāniķi Agnesi Priedi.

Raksts “Lai riepas nekrājas kalniem” par riepu pārstrādes iespējām Baltijā. Intervija ar SIA “Eco Baltia Vide” valdes priekšsēdētāju Jāni Aizbaltu.

 Sagatavots un publicēts avīzes pielikums “Vide un mēs” nr.2., 15.10.2019.

Raksts “Kā saimniekot aizsargājamās teritorijās. Mīti un patiesība”, intervija ar DAP Dabas aizsardzības departamenta direktori Gitu Strodi.

Raksts “Katram reģionam savs atkritumu poligons” par atkritumu apsaimniekošanu tagad un nākotnē.

Sagatavots un publicēts avīzes pielikums “Vide un mēs” nr.3., 19.11.2019.

Raksts “Lai būtu pašiem savs nesamaitātas zemes stūrītis” par jaunu ģimeņu izvēli dzīvot un saimniekot laukos, intervija ar Lindu un Jāni Priedniekiem.

Raksts “Viena biedrîba – vairâk nekâ 14 000 hektâri parka”, intervija ar Abavas ielejas attīstības centra valdes priekšsēdētāju Ivetu Piesi.

Raksts” “Zaïi” dzîvot atmaksâjas” par valkāta apģērba otro dzīvi, zīmolu “pARTapis”, intervija ar Kristīni Kalēju.

Raksts “Tekstila šķirošana  pēc pieciem gadiem būs obligāta”, intervija ar SIA “Eco Baltia Vide” valdes priekšsēdētāju Jāni Aizbaltu.

Laikrakstu pielkumu “Vide un mēs” var lasīt un lejupielādēt mājas lapās:

 http://senleja.lv/vide_un_mes

 https://www.bauskasdzive.lv/projekts-vide-un-mes

https://www.ntz.lv/ntz-projektu-raksti/

https://www.staburags.lv/staburaga-projektu-raksti

Katra pielikuma saniegto laikrakstu abonentu skaits ir ap 7400, bet ņemot vērā publikāciju Noslēdzies projekts "Vide un mēs"skatījumus laikrakstu mājas lapās un sociālajos tīklos, kopējo sasniegto auditoriju vērtējam ap 64000.

Projekts “Vide un mēs” bija pirmais šāda veida sadarbības projekts starp laikrakstiem “Neatkarīgās Tukuma Ziņas”, “Staburags” un “Bauskas Dzīve” un biedrību “Abavas ielejas attīstības centrs”. Laikrakstu redakcijas un biedrība to vērtē kā pozitīvu pieredzi un vēlas arī turpmāk informēt lasītājus par vides aizsardzības un dabas resursu racionālas izmantošanas tēmām, atspoguļojot tā brīža aktualitātes reģionos.

Projekta vadītāja Iveta Piese

Projekta "Dabā mācos, daru, dalos" noslēguma pasākumā 2019.gada 5.decembrī Kalnmuižas pilī Abavas ielejai tuvo skolu jaunieši no Kandavas, Sabiles un Pūres, pateicoties pārstāvjiem no Pasaules Dabas fonda un Abavas ielejas attīstības centra, varēja piedalīties sarunā par situāciju uz planētas Zeme, par to, kā katra mūsu ikdienas izvēle ietekmē klimata pārmaiņas un mūsu dzīves kvalitāti. 

Ar savu pieredzi un skatījumu uz dzīvi dalījās mūziķis, jauniešu vienaudzis no Cēsu puses - Namejs Kalniņš. Kokles skaņas sajūsmināja visus klātesošos.

Projekta noslēguma pasākumā jaunieši iepazinās ar Kalnmuižas pils teritoriju un apkārtni, dziļo Amulas upes ieleju, kas arī ir klimata pārmaiņu rezultātā radusies pirms vairākiem tūkstošiem gadu.

Katra klase pastāstīja par to, cik liela ir viņu ekoloģiskā pēda un kādus pasākumus tās mazināšanai ir noorganizējuši savā skolā citiem skolēniem.

Kandavas Kārļa Mīlenbaha vidusskolas 8.klases audzēkņi, lai veicinātu skolā ekoloģisko domāšanu, bija izveidojuši izglītojošu prezentāciju un devušies pie sākumskolas skolēniem. Audzināšanas stundā stāstījuma un demonstrējuma veidā iepazīstināja skolēnus  ar dažādiem piesārņojuma veidiem un kopīgi diskutēja meklēja risinājumus.Skolas tehniskais personāls ievēroja, ka jaunieši uzsākuši meklēt rasinājumus dabas piesārņojuma mazināšanai, tāpēc dalījās ar vienu no skolas lielākajām problēmām ekoloģijas jomā - roku mazgāšana. Skolas roku mazgātavā tika izvietoti informatīvi plakāti, lai veicinātu skolēnus atbildīgi izlietot resursus. Skolā izvietoti plakāti, kas aicina mazāk tērēt ūdeni un šķitot atkritumus.

Sabiles pamatskolas 8. klasei  ikdienu ir grūti iedomāties bez atkritumiem. Viņi pievērsa uzmanību kā atkritumus izmantot otrreiz. Piemēram, kartona izstrādājumus varētu nodot makulatūrā. Tā kā skolā tos nenododam, bet taupam.  Tad pienāk brīdis tos varētu izmantot vēlreiz. Šoreiz sagatavota aktivitāte pirmsskolas izglītības audzēkņiem. No kartona kastēm izgriezti vienāda lieluma taisnstūri. Virsū tika salīmētas pēdu un plaukstu formas dažādos novietojumos. Rezultātā tika izveidota mobila un viegli pārveidojama paklājspēle. Tika novadīta nodarbība Sabiles PII “Vīnodziņa” vecākās grupas bērniem. Nodarbības sākumā bērniem tika sniegta informācijas par iepakojuma otrreizēju pielietojumu. Bērni tika iepazīstināti ar spēles noteikumiem, kā arī iesaistīti tās spēlēšanā.

Sabiles pamatskolas 9.klase noorganizēja radošo darbnīcu “Dabai nedraudzīgu lietu otrā dzīve”. Tajā 9.klases skolēni pārrunāja ar 3,klases skolēniem, kā viņi saprot klimata pārmaiņas, kā šķiro atkritumus, ko darīt ar lietām, kas saražotas daudz un nav draudzīgas apkārtējai videi. Kad bērni saprata, ko nozīmē klimata pārmaiņas, viņi mēģināja atbildēt, ko darīt, lai tās mazinātu. Atkritumus šķiro gan mājās, gan skolā puse no skolēniem. Pārējie zina, bet varbūt nav iespēju (konteineru, kur likt). Arī paši devītklasnieki ne visi šķiro. Pētot klimata pārmaiņu jautājumu, tas lika aizdomāties, ko darām un ko reāli varam izdarīt. Nākamais bija jautājums, ko darīt ar lietām, kas saražotas daudz, bet vairs īpaši negribas izmantot. Piemēram, plastmasas karotes – ir daudz, dabai nedraudzīgas, pēc vienreizējās lietošanas tiek izmestas. Bet, izmantojot šīs karotes, var radīt interesantas lietas, piemēram, svečturus. Šo ideju jauniešiem “pasvieda” 3.klases audzinātāja. Kopā ar 3 klases skolēniem radošā darbnīcā 9.klases skolēni deva dabai nedraudzīgām lietām otro dzīvi. Secinājām, ka kopīgs darbs bija interesants, bija iespēja radīt ko jaunu. Viņi nolēma, ka radošās un izglītojošās darbnīcas turpinās citās sākumskolas klasēs nākamajā semestrī.

Z.A.Meierovica Kabiles pamatskolas 9. klases skolēni bija izmērījuši savu ekoloģisko pēdu un noorganizējuši skolas pasākumu "Radām dzīvi otrreiz", kur no vairs nederīgiem apģērbiem,vecām avīzēm un izlietotiem plastmasas traukiem tapa jaunas skaistas lietas.

Pūres pamatskolas 8.a klases skolēni iedvesmojās Abavas ielejas attīstības centra komandas vadītajā nodarbībā par ilgtspējību un ar savu jauno redzējumu dalījās ar 2. klases skolēniem. Normunds ar eglīšu rotājumu palīdzību rosināja sarunu par eglīšu rotājumu izgatavošanas iespēju no dabas materiāliem. Madara, Ance un Raivis stāstīja par lielo ūdens patēriņu, ražojot džinsus. Kopā rēķinājām, cik reizes puišiem būtu jānes ūdens ar sešiem spaiņiem, lai saražotu vienu pāri. Eva un Agnese skaidroja atšķirību starp mājās un rūpnieciski gatavoto produktu atšķirībām. Otrklasnieki izrādījās zinoši pašu gatavoto ēdienu piekritēji un dalījās ar ģimenes paradumiem. Mārcis un Kārlis rosināja vairāk kustēties pašiem vai braukšanai, kur iespējams, izvēlēties divriteni. Sākumskolas skolēniem gan vairāk patīk pārvietoties ar automašīnām. 8. klases puiši piedāvāja aizdomāties par personīgo ieguldījumu mūsu planētas nākotnē.

Projektu finansē Latvijas vides aizsardzības fonds, īsteno Abavas ielejas attīstības centrs.

Iznācis laikrakstu "Neatkarīgās Tukuma Ziņas", "Staburags" un "Bauskas Dzīve" trešais pielikums "Vide un mēs". Tajā lasiet par par saimniekošanu dabas parkā, par veco kleitu jauno dzīvi un tekstila šķitošanu. Projektu finansē Latvijas vides aizsardzības fonds.

Atver un lasi

Noslēdzies projekts “Informācijas un vides pieejamība Abavas senlejā”. Pateicoties Latvijas vides aizsardzības fonda finansējumam un Kandavas novada domes līdzfinansējumam, biedrība “Abavas ielejas attīstības centrs” radījusi dažus jaunus uzlabojumus dabas parka “Abavas senleja” ainavā un taku infrastruktūrā.

Tapuši jauni  informatīvie stendi Čužu purva stāvlaukumā, pie bijušās Sērvaotu iestādes un Skolas/Slimnīcas kalnā Kandavā. Kandavā Skolas/Slimnīcas kalnā izveidota jauna skatu vieta ar soliņu. No tās paveras brīnišķīgs skats uz Abavas senleju.

Atjaunoti senāk izgatavoto stendu konstrukcijas Imulas takā pie Buses pilskalna un Baznīckalna, pie viesu nama Romance un Greiļu kalnā. Greiļu kalna skatu vietā atjaunots stends un informatīvās plāksnes uz tā. Imulas takā no Vītiņiem līdz Romancēm, kā arī Buses pilskalna apkārtnē un Zirgu takā no Sabiles puses izvietotas jaunas norādes, kas turpmāk palīdzēs orientēties takās. Izgatavotas informatīvās plāksnes - par to, kā no Buses pilskalna aiziet līdz Kauķa kalnam un kā atrast taku no Mācītājmuižas stāvlaukum uz Vecajiem Ozolājiem.

Imulas takas ir apmeklētājiem pieejamas jau vairāk nekā desmit gadus. Tās raksturo dabiski celiņi, kuriem laiku pa laikam pāri pārkrīt nokaltušie koki. Maršrutā pavasaros vai pēc spēcīgām lietavām veidojas noslīdējumi.  Taku atbrīvošanu no kritušajiem kokiem un maršruta pavirzīšanu nost no bīstamām vietām veica taku saimnieks.

Joprojām liela problēma Imulas upes krastos – tie ir latvāņi. Projekta laikā bija iespējams vismaz taku apmeklētājus no tiem pasargāt veicot latvāņu regulāru izpļaušanu taku maršrutā.

Projekta laikā uzlabota biedrības “Abavas ielejas attīstības centrs” mājas lapa www.senleja.lv. To tagad var viegli lasīt arī telefonā.

Sagatavots un izdots jauns, papildināts izdevums “Abavas senlejas taku grāmatiņa”. Tā ir lasāma gan drukātā formātā, gan lejupielādējama no mājas lapas www.senleja.lv.

Pateicoties projekta finansējumam visu tūrisma sezonu Čužu purva stāvlaukumā bija divas pārvietojamās tualetes. Turpmāk to uzturēšanu uzņēmusies Kandavas novada dome.

Projekts bija nozīmīgs ieguldījums jau esošās infrastruktūras uzturēšanā un atjaunošanā, kā arī dabas parka “Abavas senleja” popularizēšanā.

Lasīt visu ziņu (26)

Izvēlēties to, kas draudzīgs mūsu planētai, dabai, apkārtējai videi, teorētiski ir viegli. Tomēr ikdienas dzīvē automātiski paņemam to, kas patīk pēc iesaiņojuma, kas labāk garšo vai arī to,  ko izvēlas citi. 

Projekta ekspertu grupa - vides gidi no biedrības "Abavas ielejas attīstības centrs" viesojās četrās dažādu novadu skolās, lai sarunā ar 8.-9.klašu audzēkņiem kopīgi padomātu par izvēli ikdienā un kā tā ietekmē mūsu dzīvi uz planētas. 

Kandavas novada Kandavas Kārļa Mīlenbaha vidusskolā semināri notika 11.oktobrī. Tajos piedalījās 8.klase, 9a. un 9b. klases. Tukuma novada Pūres pamatskolā projekta grupa viesojās 31.oktobrī un tikās ar 8a., 8b. un 9.klasi. Talsu novada Sabiles pamatskolā 31.oktobrī izvēli par labu videi un planētai izdarīja 8.un 9.klase. Kuldīgas novada Kabiles pamatskolā, kura ir arī ekoskola, projekta grupa 1.novembrī tikās ar 8. un 9.klases skolēniem. 

Katrai klase saņēma mājas darbu, kurš jāpaveic līdz 25.novembrim. Tas ietver savas un klases ekoloģiskās pēdas izmērīšanu, ikdienas paradumu maiņu par labu planētas nesasilšanai un tīras vides saglabāšanai. 

Projektu finansē Latvijas vides aizsardzības fonds.

Lasīt visu ziņu (76)