Dabā un Abavas senlejā

Saulainā nedēļas nogale vilināt vilināja doties dabā. Un tie, kuri varbūt paši nevarēja izvēlēties gala mērķi vai arī vēlējās pastaigu ar pievienoto vērtību – dabas pētnieku stāstu un koncertu – varēja doties Abavas senlejas virzienā, jkur nedēļas nogalē norisinājās pat divas pārgājienu tūres.
Māmiņdienas «Ainavu tūre»

Tā, sestdien, 12.maija uz ģimeņu tūri Imulas upes ielejā, Buses pilskalna apkārtnē, aicināja Latvijas Dabas fonds, kurš īsteno projektu «Dodies ainavās!»  (Projektu finansē Latvijas vides aizsardzības fonds). Atsaucība bija gana liela un pasākumam pievienojās vairāk nekā 70 lieli un mazi pārgājienā gājēji no dažādām Latvijas pilsētām. Pastaiga tiem, kuri ieraduši būt dabā, nebija pārlieku nogurdinoša un daži pat sprieda – ar nelielu aizķeršanos, maršruts būtu izejams jeb izbraucams pat ar bērnu ratiņiem, kaut sākumā bija brīdināts, ka tas varētu būt arī neiespējami. Par apkārtnes ainavām un apskates vērtiem objektiem, to skaitā krasta atsegumiem vairāk pastāstīja vides gide Iveta Piese, ko ar saviem stāstiem papildināja arī Ivars Busenbergs (viens no brāļiem, kurš tur rūpi par pilskalnu). Savukārt sīkbūtņu pētnieka Voldemāra Spuņģa vadībā varēja pats iejusties eksperta ādā un pļavā “sazvejotos“ kukainīšu kārtīgi aplūkot. Bet «Ainavu tūres» noslēgumā varēja baudīt siltu zupu un Māmiņdienas koncertu Imulas upes krastā, ko bija sagatavojis dziesminieks Kārlis Kazāks.    

 Pa kalniem un lejām – uz Pūzurgravu

Savukārt  svētdien, 13. maijā, notika «Plaukstas lieluma pavasaris» –  pārgājiens, uz kuru devās tie, kuri vēlējās it kā pavisam ikdienišķās lietās saskatīt kaut ko īpašu – starp it kā pavisam neciliem pļavas augiem atrast tos īpašos – retos un aizsargājamos. Šādu iespēju dabas mīļotājiem deva biedrības «Abavas senlejas attīstības centra» realizētais Latvijas vides aizsardzības fonda projekts «Tuvā nekuriene».  

It kā pēc kilometrāžas ne tik garais pārgājiens sākās Kuršu pilskalnā un jau tur – atejot tik pāris soļu no stāvlaukuma, botāniķe Agnese Priede pārgājiena dalībniekiem parādīja pirmos pļavas augus, kas esot indikators tam, ka šī ir dabīgā pļava. Daudzi gan uzskatot, ka tur, kur aug pienene, tā ir īstākā un skaistākā pļava, bet patiesībā pienenes augot pļavās, kur cilvēka darbības rezultātā daudziem dabīgo pļavu augiem jau vairs nav iespējams izdzīvot.

Kāpšana pilskalnā un pēc tam arī pārējos pauguros nebija viegla, jo saule karsēja tā, it kā būtu pats vasaras vidus. Bet tas šim pārgājienam bija izdevīgi, jo, kā pastāstīja A. Priede, šis esot ļoti interesants laiks, kad augi, kuriem jāzied vēlāk, jau ziedot kopā ar agrākajiem pavasara augiem, un tāpēc šī esot unikāla iespēja tos ieraudzīt kopā.

 Var atrast un ieraudzīt 16 aizsargājamu sugu augus

Pa kalniņiem augšā un atkal lejā – daudz informācijas par tur atrodošajiem augiem, un nonācām līdz brīvdienu mājai «Jaunkrastmaļi», kur saimnieko Līga Aukšmuksta. Mazliet pavēnī atveldzējušies un atsvaidzinājuši zināšanas par redzētajiem augiem – aizpildot krustvārdu mīklu, devāmies uz Pūzurgravu, kurā atrodoties 22 retas un aizsargājamās augu sugas. Bet A. Priede piebilda, ka šobrīd reāli ieraudzītas esot 16 no tām.

Pūzurgravā ir vairāki avoti, kuru aukstās ūdens tērcītes gravu daudzviet pārveido dūksnājā. Tādēļ šī esot unikāla vieta, kurā varot sastapt gan kaļķaino pļavu augus, gan purva un arī meža augus, jo tikai pirms desmit gadiem še sākušies gravas attīrīšanas darbi no meža audzes. Lai pārgājiens būtu vēl interesantāks, tā dalībniekiem tika dots uzdevums atrast astoņus augus.

Jau pārgājiena sākumā tika pieteikts, lai brienam uzmanīgi, jo ik uz soļa esot iespējamība sabradāt kādu retu augu sugu. Un jā, kad nonācām uz taciņas, kam blakus saimniece Līga iepriekšējā dienā bija saskaitījusi 40 dzegužpirkstītes, visa grupa tika novirzīta soļošanā pa pļavu.

Kājas dažam piebristas ar dubļiem, kādam ērce nocelta no kājas, bet visi laimīgi un daudz informācijas sasmēlušies nonāca atpakaļ brīvdienu mājā, kur izrīcības turpinājās radošajā sfērā.

Katram savs ozols un  skaista mūzika   

Pēc pārgājiena mazliet ievilkuši elpu visi tika aicināti uz sava ozola radīšanu. Un šoreiz tā bija unikāla iespēja uz papīra lapas ar mālu izveidot mākslas darbu. To īpaši izbaudīja jaunākie pārgājiena dalībnieki, jo mammas ļāva izpausties no sirds patikas.

Pēc kārtīga darba un daudz svaiga gaisa ir arī jāieturas, un arī par to bija padomāts. No plašā lauku labumu piedāvājuma mazo iecienītākie bija rabarberi ar cukuru… Bet nobeigumā visus priecēja Lienes Grosas dziedājums un akordeona spēle, kurā klausoties, varēja novērtēt skaisto Kandavas apkārtni un tur sastopamos augus L. Aukšmukstas fotogrāfijās.

Liena Trēde, Baiba Reinsone

Projektu finansē Latvijas vides aizsardzības fonds, Talsu novada pašvaldība, Kanavas novada dome, Abavas ielejas attīstības centrs.