Projekta Ej droši dabā ietvaros izzināta Abavas senlejas augu un kukaiņu daudzveidība

01.07.2015

Projekta „Ej droši dabā” ietvaros divu dienu garumā, no 27. – 28. jūnijam, ikviens tika aicināts uz vides iepazīšanas pasākumiem, lai labāk iepazītu Abavas senlejas dabas parku, tā pļavas, kukaiņus un īpaši aizsargājamos augus.

27.jūnijā, no plkst. 11.00 – 13.00, norisinājās vides ekspedīcija, kurā interesenti devās iepazīt Imulas upes ielejas augu valsti kopā ar vides ekspertu Ansi Opmani. Ekspedīcijā bija iespēja uzzināt daudz jauna par Abavas senlejā augošajiem augiem. Šobrīd Latvijā no kopējās teritorijas platības dabīgās pļavas aizņem vairs tikai 1%, pirmskara gados tie bija 30%. Abavas senleja ir vieta, kur šīs dabas bagātības vēl ir saglabājušās, pļavās aug daudz vērtīgu un aizsargājamu augu. “Latvijā sastopamas ap 300 retu augu sugu no tām 80 Abavas senlejā,” stāsta eksperts. Ekspedīcijas laikā interesenti varēja apskatīt dažādus augus, kas aug Abavas senlejā – bioloģiski vērtīgās pļavās ar ko senleja var lepoties Latvijas mērogā – trīsene, ancītes, lielā dzelzene, saldlapu tragantzirnis, kamolainā pulkstenīte, laksis, kas ir reta un aizsargājama suga un tādēļ saudzējama, brūnkāte – ierakstīta Latvijas Sarkanajā grāmatā.

Pēc augu iepazīšanas, no plkst. 14.00 – 17.00 interesenti, kopā ar LU profesoru Voldemāru Spuņģi devās kukaiņu ekspedīcijā Imulas upes ielejas pļavās un platlapju mežā. Ekspedīcijas sākumā eksperts pastāstīja par palīginstrumentiem, kas nepieciešami pētot kukaiņu. Abavas senlejā sastopamas daudz dažādas kukaiņu sugas, tostarp arī aizsargājamas. Profesors, izmantojot tauriņu ķeramo tīklu, ķerot kukaiņus, parādīja kādas atšķirības starp tiem ir dažādās pļavās. Abavas ieleja ir ļoti piemērota dažādiem gliemežiem, šeit sastopams raibais vīngliemezis, arī milzu kailgliemezis, kas ir īpaši aizsargājama suga. Diemžēl kukaiņi nodara arī postījumus – Abavas senlejā Ošus iznīcina Ošu mizgrauzis. Abavas senlejas kukaiņu daudzveidību vēl vairāk paplašina tai cauri plūstošās upes – Imula, Amula un Abava. Ūdenī mitinās dažādi kāpuri un tārpi, kā arī ūdens kukaiņi – spāres.

27.jūnijs noslēdzās ar atraktīvā tūristu vadātāja Māra Lāča Militāro pārgājienu no Sabiles līdz viesu namam Romance. Pārgājiena laikā tā dalībnieki uzzināja daudz jauna par Sabili un tās apkārti, apskatīja vienas no skaistākajām Abavas senlejas vietām, pabija Ēģiptē un Zviedru cepurē, kā arī izturēja vairākus militārus pārbaudījumus un ar cieņu piestāja pie piemiņas vietām.

28.jūnijā no plkst. 10.00 – 12.00 Kandavas promenādē darbojās deviņas vides darbnīcas, kurās vides gidi no visas Latvijas atnākušajiem atraktīvā veidā stāstīja par dažādiem dabas procesiem, dzīvniekiem, augiem, zivīm un kukaiņiem. Šeit bija iespēja uzzināt kādas puķes drīkst lasīt pļavā un pīt vainagā, kādas zivis dzīvo Latvijas upēs un ezeros, varēja aplūkot kādas čūskas sastopamas Latvijas mežos un pļavās, iepazīties ar Latvijas dabas iemītniekiem – ežiem, zaķiem un putniem, pārbaudīt savas zināšanas par šeit mītošajiem dzīvniekiem.. Aktīvākie, kas izgāja visas deviņas darbnīcas un savāca visus zīmodziņus tika pie vērtīgām balvām – Kandavas suvenīriem.

Vēlāk, plkst. 12.15, visi kopā ar vides eksperti Agnesi Priedi tikai aicināti doties izzinošā pārgājienā uz Čužu purvu. Dabas liegums Čužu purvs izveidots 1999.gadā, kopš 1924.gada atrodas valsts aizsardzībā un ir vienīgā vieta Latvijā, kur tik lielā platībā savvaļā aug pēcleduslaikmeta augs krūmu čuža Kopējā purva platība ir 96 hektāri. Čužu purvs ir ļoti unikāla un vērtīga vieta, jo šeit atrodamas 17 augu, 9 putnu, 14 bezmugurkaulnieku un 2 abinieku īpaši aizsargājamas sugas. Vides ekspertes pavadībā interesenti – ap 50 cilvēku, devās ekspedīcijā pa Čužu purvu, lai iepazītu šeit augošos augus. Arī Čužu purvs ir vieta, kur aug bioloģiski vērtīgās pļavas, diemžēl šobrīd, kad tās vairs netiek aktīvi noganītas, augu daudzveidība sāk izzust, tomēr vēl aizvien šeit sastopami daudzi augi, kas norāda uz bioloģiski vērtīgām pļavām – trīsene, pļavas dzelzene, birztalu nārbulis un daudzi citi. Šobrīd Čužu purvā sāk ziedēt krūmu čuža, tāpēc šis ir īstais brīdis, kad doties uz dabas taku to izstaigāt. Interesanti, ka krūmu čuža nav Latvijai raksturīgs augs un tā šeit sastopama ļoti reti, tās dabiskā vide ir Ķīna un Japāna.

Visas ekspedīcijas un pārgājieni norisinājās projekta “Ej droši dabā” ietvaros, ko atbalsta Latvijas Vides aizsardzības fonds, Kandavas novada dome. Projektu realizē Abavas ielejas attīstības centrs. Projekta ekspedīcijas un pārgājienus no 27. – 28. jūnijam kopā apmeklēja gandrīz 200 interesenti un vides gidi no visas Latvijas. Ikviens pasākumu dalībnieks uzzināja kaut ko jaunu par Abavas senlejā augošajiem augiem un kukaiņiem. Pasākuma dalībnieku atzinums- Abavas senleja un Kurzeme ir ļoti skaistas un dēļ dabas daudzveidības te gribas atgriezties vēl un vēl.

Projekta koordinatore Laura Markusa- Mārtinsone

Fotogrāfijas no pasākuma meklējiet

http://www.draugiem.lv/aiac/ga...

http://www.draugiem.lv/kandava...

https://www.facebook.com/Abava...