Tūrisma iespējas Abavas senlejā

Turpinot semināru ciklu “Komunikācijas kanāls sadarbībai Abavas senlejā” 31.janvārī viesnīcas “Kandava” zālē tikās Abavas senlejas zemju īpašnieki, uzņēmēji un interesenti no tuvējās apkārtnes.

Semināru “Tūrisms īpaši aizsargājamā teritorijā” vadīja tūrisma eksperts, Vidzemes augstskolas pasniedzējs un pieredzējis ceļotājs Juris Smaļinskis. Iesākumā pasākuma dalībnieki iepazīstināja katrs ar sevi un sniedza vērtējumu par aizvadīto gadu. Vairums atzina, ka ir mainījies pieprasījums – citam uz labo pusi, citam tas tagad mazāks salīdzinoši ar iepriekšējiem gadiem. Pieredze rāda, ka Abavas senleju labprāt un aizvien vairāk apmeklē ģimenes no Rīgas un ārzemēm, ar dažādu ādas krāsu un runājošas dažādās valodās. Viņi ir dāsnāki nekā vietējie iedzīvotāji un labprāt izbauda visus iespējamos piedāvājumus – atrakcijas, naktsmītnes, ēdināšanas pakalpojumus. Kā trūkums jāatzīmē fakts, ka Abavas ielejā nav lielas viesnīcas, kas varētu uzņemt autobusu grupas. Arī tie, kas brauc ar laivām vai iet pārgājienos, nakti grib pavadīt komfortablos apstākļos.

Īpaši interesanta bija tā pieredze, ar ko dalījās Juris Smaļinskis. Viņš ir apceļojis katru Latvijas pagastu un redzējis visus nozīmīgākos dabas objektus un labākās lauku sētas. Juris Smaļinskis pastāstīja par Kolkas raga entuziastu un Slīteres nacionālā parka pieredzi veidojot takas, pasākumus un apskates objektus. Bija līdzības ar Abavas senleju un stāstītais izraisīja pozitīvu diskusiju klausītājos.

Jāatzīmē, ka tieši viņš sadarbībā ar asociāciju “Lauku ceļotājs” pirms dažiem gadiem piedalījās arī Abavas senlejas tūrisma plāna izstrādē. Tagad pāršķirstot to, varam secināt, ka varbūt neko jaunu nevajag izdomāt un daudzas plānā ierakstītās idejas ir iespējams īstenot bez papildus finansējuma.

Semināra trešā daļa bija veltīta Abavas senlejas tūrisma iespēju analīzei un jaunu produktu veidošanas iespējām šajā brīdī. Darbs grupās noritēja ļoti spraigi un rezultātu apkopojums rāda tikai to, ka iesāktais radošais process ir jāturpina. Apvienojoties dažādu pakalpojumu sniedzējiem, ir iespējams izveidot kvalitatīvus tūrisma produktus dažādām mērķauditorijām. Abavas senlejā ir tik daudz rādāmā, ka nevar viennozīmīgi nosaukt tikai 3 vai 10 top objektus. To ir krietni vairāk. Kā vieni no galvenajiem jāmin pati Abavas upe, Kandavas un Sabiles vecpilsētas, akmeņi, alas, pilskalni, muzeji un kolekcijas, tradicionālie pasākumi un pat saules lēkti un rieti.

Viens no galvenajiem trūkumiem tūrisma attīstībai Abavas senlejā tika minēts kopējā tēla, simbola neesamība. To varētu izmantot popularizējot visu šo teritoriju un arī katrs pakalpojumu sniedzējs varētu šo simbolu izmantot mājas lapā, reklāmā, ēdienkartes noformējumā. Kas tas varētu būt – jautājums paliek atvērts. Kā apvienot vienā nosaukumā vai simbolā Kandavas, Sabiles un Rendas tūrisma piedāvājumu iekļaujot brīnišķīgo dabas daudzveidību, vēsturi un mūsdienas? Par to būs turpmākās tikšanās uz kurām aicinās Abavas ielejas attīstības centrs.

Dabas parks “Abavas senleja” ir izveidots 1957.gadā un šogad svin 60 gadu jubileju. Vēl sirmākā vecumā ir dabas liegums “Čužu purvs” , kas kā aizsargājama teritorija ir no 1927.gada. Lai piepildītu šo jubilejas gadu ar paliekošām vērtībā, ikviens lasītājs aicināts dalīties ar idejām. Biedrība “Abavas ielejas attīstības centrs” ir gatava sameklēt finansējumu šo ideju realizācijai piesaistot dažādu fondu finansējumu.

Sekojiet mums mājas lapā senleja.lv,  facebook.com un draugiem.lv vai rakstiet- aiac@inbox.lv

Projektu “Komunikācijas kanāls sadarbībai Abavas senlejā” finansē Latvijas vides aizsardzības fonds.

Projekta vadītāja Iveta Piese