30. augusta rītā bariņš velobraucēju pulcējās Kandavas autoostā pie Abavas ielejas attīstības centra durvīm, lai kopīgi dotos izzinošā Abavas senlejas velobraucienā „Noķer vasaru”. Brauciena maršruts veda no Kandavas līdz pat Sabilei un atpakaļ, iekļaujot vairākus populārus Abavas senlejas apskates objektus. Kopā aktīvie dalībnieki pieveica vairāk nekā 40km atklājot Abavas senlejas skaistākās vietas.

„Esam nogājuši ceļu no Kandavas līdz Sabilei, izstaigājuši Abavas senlejas dabas takas, pētījuši kukaiņus un augus, daudz redzējuši un uzzinājuši. Šoreiz vēlējos, lai pasākums būtu maksimāli aktīvs, tādā veidā bija iespēja uzrunāt savādāku auditoriju, tāpēc šoreiz devāmies iepazīt Abavas senleju ar velosipēdiem. Tā bija lieliska pieredze un iespēja redzēt atkal mazliet savādāku Abavas senleju”, stāsta pasākuma organizatore un Abavas ielejas attīstības centra vadītāja Iveta Piese.

Brauciena laikā velodienas dalībniekiem bija iespēja paviesoties vairākos Abavas senlejas apskates objektos. Neapšaubāmi bija vieglāki un arī grūtāki posmi, pārbaudījums bija uzbraukšana kalnā virzienā no Kandavas uz Sabili. Tomēr Zviedru cepuri visi sasniedza veiksmīgi. Šeit aktīvākie iemēģināja prasmes braukšanā ar rodeļiem, citi atpūtās un ieturēja maltīti. No Zviedru cepures, gar pašu Abavas upi, līdz Sabiles Ēģiptei ved viena no Abavas senlejas takām – Zirgu taka. Pa to itin viegli un ātri bija iespēja nokļūt līdz Sabiles Ēģiptei, šeit tika atklāts šīs vietas rašanās noslēpums.

Lasīt visu ziņu

Projekts “Ej droši dabā” –

skolēnu Pārgājienu dienas Abavas senlejā.

Laiks- no 15.septembra līdz 15.oktobrim.

Dalībnieki – komandas, kuras veido 5.-7.klašu skolēni no Kandavas, Talsu, Kuldīgas un Ventspils novadiem, kuru skolas atrodas Abavas senlejas dabas parkā vai tuvu tam. Pārgājienos un noslēguma pasākumā var piedalīties viena vai vairākas klases, kā arī apvienotās klašu komandas.

Pārgājienu dienu noslēguma pasākums notiks 15.oktobrī Kandavā.

Projekta mērķis ir veidot skolēnu izpratni par bioloģisko daudzveidību Abavas senlejas dabas parkā, veicināt iemaņu un prasmju veidošanos aktīvai atpūtai dabā.

Pārgājienu dienās aicināti piedalīties 5.-7.klašu skolēni.

Katras komandas uzdevums- izveidot vienas dienas pārgājiena maršrutu, uzzīmēt to, iziet pārgājienā pa to un fiksēt redzēto fotogrāfijās un video. Fotogrāfijas, slaidšovus vai video publicēt sociālajos tīklos (facebook.com, youtube.com vai draugiem.lv) ar atzīmi #senleja un nosūtīt arī pa e-pastu aiac@inbox.lv līdz 5.oktobrim.

Lasīt visu ziņu

Noķer vasaru!

Abavas Senlejas Velodiena notiks 30.augustā.

Pulcēšanās pl.10.00 pie Kandavas autoostas.

Maršruta garums ap 40km pa asfaltu un zemes ceļiem no Kandavas līdz Sabilei un atpakaļ līdz Kandavai.

Paredzēta apstāšanās populārākajos Abavas senlejas apskates objektos – Zviedru cepure, Ēģipte, Plosts pa Abavu, Koka rotaļlietu muzejs un Vīna kalns.

Apģērbs košs un pamanāms.

Līdzi jāņem nauda pusdienām un ieejas maksām (vismaz 8 eiro).

Pieteikties līdz 28.augustam pa tel.28396830 vai e-pastā aiac@inbox.lv

Organizē “Abavas ielejas attīstības centrs”.

Projektu “Ej droši dabā” finansē Latvijas Vides aizsardzības fonds un Kandavas novada dome.

Abavas senlejas dabas parkā atrasta retas sūnu sugas, zaļās buksbaumijas (Buxbaumia viridis Mougeot & Nestler, 1823), atradne, kas šobrīd ir tikai piektā zināmā mūsu valsts teritorijā.
Dabas vērtība konstatēta starp Rendu un Sabili, veicot dabas parka “Abavas senleja” meža biotopu kartēšanu 2015.gada jūlijā dabas aizsardzības plāna izstrādes ietvaros, ko izstrādā SIA “METRUM” Norvēģu finanšu instrumenta projekta “Latvijas īpaši aizsargājamo dabas teritoriju integrācija teritorijas plānojumā” realizācijas ietvaros.
Retuma atradējai – ekspertei Annai Mežakai ir patiess gandarījums par šādu atradumu un cerība turpmākajos izpētes darbos konstatēt ko līdzīgu.
Kopumā Latvijā ir konstatētas nedaudz mazāk nekā 600 sūnu sugu. Retākās no tām bieži vien ir labi indikatori bioloģiski vērtīgu vietu klātbūtnei, jo šo reto sugu “dzīves prasības” ir ļoti specifiskas, piemēram, zaļā buksbaumija parasti aug uz trūdošas koksnes, tai ir savdabīgs izskats – vācelīte eliptiska, 5-8 mm gara, nenobriedusi zaļa, bet nobriedusi kļūst brūngana, sarkanbrūnā kātiņā. Sporu vācelīte veidojas rudenī un nogatavojas nākamā gada pavasarī, kad tā kļūst brūna un sporas izplatās vasaras sākumā.
Īpatnējās sporu vācelītes formas dēļ, buksbaumijas ģints sugas tautas valodā mēdz dēvēt par „blakti uz kātiņa”.
Jau ziņots, ka Dabas aizsardzības pārvalde uzsākusi dabas aizsardzības plānu izstrādi 15 īpaši aizsargājamajām dabas teritorijām (ĪADT) Latvijā. Aktivitātes tiek īstenotas Dabas aizsardzības pārvaldes īstenotā projekta “Latvijas īpaši aizsargājamo dabas teritoriju integrācija teritorijas plānojumā” ietvaros. Projekts tiek finansēts Norvēģijas finanšu instrumenta 2009. –  2014. gada perioda programmas „Kapacitātes stiprināšana un institucionālā sadarbība starp Latvijas un Norvēģijas valsts institūcijām, vietējām un reģionālām iestādēm” ietvaros.
Plašāk par dabas aizsardzības plāna izstrādi >>> http://metrum.lv/lv/projekti/t...

Projekts tiek īstenots, izmantojot EUR 581 735,00 piešķīrumu no Norvēģijas finanšu instrumenta. Norvēģijas līdzfinansētās programmas mērķis ir stiprināt institucionālo un cilvēkresursu kapacitāti valsts, reģionālā un vietējā līmeņa iestādēs, kas atbildīgas par reģionālo attīstību, sadarbojoties un daloties pieredzē ar līdzīgām iestādēm Norvēģijā.

SABILES VĪNA SVĒTKU `2015 PROGRAMMA

TREŠDIENA, 22.JŪLIJS

20.00   „Romantiskais plosts” Abavas upē, muzikāls pikniks kopā ar dziesminieci Antu Eņģeli – pieAbavas upes Sabiles centrā (pie Strautu ielas)

CETURTDIENA, 23. JŪLIJS

16.00   „Rotaļas un spēles ar vēstures garšu”, „Gumijklasītes”, „Gurķi”, „Ēzeļi”, „Akmentiņ, lec laukā!”, „Klasītes”, „Augstāk par zemi”… – pie veikala „Ilzīte”, Priežu ielā 9

18.00   „Pļauj, kamēr krīt!”, pļāvēju sacensības – pļavā pie ēkas Priežu ielā 10

19.00   „Laukbrigāžu salidojuma” atklāšanas gājiens – bijušā kolhoza „Dzimtene” darbnīcas / laukums pie ēkas Smilšu ielā 2

19.30   Mākslinieciskās pašdarbības koncerts – laukumā pie ēkas Smilšu ielā 2

20.00   Katūna halātu modes skate – laukumā pie ēkas Smilšu ielā 2

20.30   Sviestmaizīšu un zaptsūdeņu degustācija – laukumā pie ēkas Smilšu ielā 2

21.00-24.00     Zaļumballe kolhoznieku gaumē kopā ar Andri Skuju – laukumā pie ēkas Smilšu ielā 2

 

Lasīt visu ziņu

Iebraucot Kandavā no Rigas puses atkal var redzēt vienu no Kandavas pilsētas simboliem- akmens tiltu pār Abavu. Pēdējos gados Abavas palieņu plavas blakus Abavas ielai bija aizaugušas ar krūmiem un tilts nemanot bija pazudis no ainavas. Pateicoties Latvijas Vides aizsardzības fonda un Kandavas novada domes atbalstam attīrītas no krūmiem pļavas pilsētas centrā teritorijā ap veikalu Maxima un pļavās  starp Kūrorta ielu un Abavas upi (pie Kandavas burtiem Sabiles virzienā).

Interesants atklājums ir bebru nedarbi pašā pilsētas centrā pie Abavas upes Abavas ielā. Tur ir izveidojies tāds dūksnājs, ka tā atbrīvošana no krūmiem un aizauguma patreiz nav iespējama. Abavas senlejas viens no lielākajiem dārgumiem ir bioloģiski vērtīgie zālāji. Pateicoties šim projektam, kāda maza daļa no tiem ir atkal atjaunoti un var saukties nevis par krūmāju, bet par zālāju.

Projektu “Abavas senlejas palieņu pļavas” īstenoja Abavas ielejas attīstības centrs laikā no 1. aprīļa līdz 30.jūnijam. Kopumā no krūmiem attīrīti 13.90 ha pļavu atstājot tikai lielos kokus un krūmus gar pašu upi.

Projekta „Ej droši dabā” ietvaros divu dienu garumā, no 27. – 28. jūnijam, ikviens tika aicināts uz vides iepazīšanas pasākumiem, lai labāk iepazītu Abavas senlejas dabas parku, tā pļavas, kukaiņus un īpaši aizsargājamos augus.

27.jūnijā, no plkst. 11.00 – 13.00, norisinājās vides ekspedīcija, kurā interesenti devās iepazīt Imulas upes ielejas augu valsti kopā ar vides ekspertu Ansi Opmani. Ekspedīcijā bija iespēja uzzināt daudz jauna par Abavas senlejā augošajiem augiem. Šobrīd Latvijā no kopējās teritorijas platības dabīgās pļavas aizņem vairs tikai 1%, pirmskara gados tie bija 30%. Abavas senleja ir vieta, kur šīs dabas bagātības vēl ir saglabājušās, pļavās aug daudz vērtīgu un aizsargājamu augu. “Latvijā sastopamas ap 300 retu augu sugu no tām 80 Abavas senlejā,” stāsta eksperts. Ekspedīcijas laikā interesenti varēja apskatīt dažādus augus, kas aug Abavas senlejā – bioloģiski vērtīgās pļavās ar ko senleja var lepoties Latvijas mērogā – trīsene, ancītes, lielā dzelzene, saldlapu tragantzirnis, kamolainā pulkstenīte, laksis, kas ir reta un aizsargājama suga un tādēļ saudzējama, brūnkāte – ierakstīta Latvijas Sarkanajā grāmatā.

Lasīt visu ziņu